Grankanārija (Gran Canaria) ir trešā lielākā Kanāriju arhipelāga sala pēc Tenerifes un Fuerteventuras, tās platība – 1532 km2. Salas ieapaļā forma ar 2000 m augsto Njevesa (Pico de las Nieves) virsotni tās ģeogrāfiskajā centrā, kas vienlaikus ir arī salas augstākais punkts, padara Grankanāriju līdzīgu milzīgam konusveidīgam kalnam ar neskaitāmiem izdzisušiem vulkāniskiem krāteriem un dziļām gravām, kas līkločiem stiepjas no virsotnes līdz pat okeānam. Virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem salu šķērso centrālā kalnu grēda, sadalot Grankanāriju sausā un saulainā dienvidu daļā un mitrākā, zaļākā un auglīgākā ziemeļu daļā. Vienas dienas laikā iespējams šķērsot silto, tuksnešaino piekrasti, ielejas ar mērenu temperatūru salas centrā, kā arī izstaigāt subtropiskos mežus un iekarot virsotnes, kurās reizēm uzkrīt arī sniegs. Salai raksturīga ievērojama augu valsts daudzveidība – tie šeit ievesti no Eiropas, Āfrikas, Amerikas. Piemēram, Tamadabas Nacionālā parka īpašie priežu meži un Lostilosas laimu birzis, Elmintes vīnogulāji un Agaetes kafijas plantācijas, papaijas, mango un citronkoki, kā arī palmas, mandeļkoki, tomāti un pat cukurniedru plantācijas! Pateicoties daudzveidīgajām ainavām un dažādajiem mikroklimatiem Grankanārija ir iemantojusi nosaukumu – ”kontinents miniatūrā”. Tas arī ir viens no salas lielākajiem jaukumiem.
Lielākā daļa Grankanārijas pludmaļu sakoncentrētas salas dienvidu daļā, kur ir saulaināks un sausāks klimats.
Pati lielākā – 400 ha plašā Maspalomasas kāpu pludmale stiepjas 6 km garumā. Pludmale atrodas
aizsargājamajā Dunas de Maspalomas dabas rezervātā, tādēļ tajā aizliegta jaunu objektu būvniecība, kā arī autotransporta kustība, un pārvietoties šeit atļauts vienīgi kājām vai arī ar kamieļiem. Patīkams kontrasts trokšņainajiem kūrortiem!
