Bulgārija
Platība. 110 910 km²
Galvaspilsēta. Sofija (1,03 milj. iedzīvotāju, 2005.g.)
Ģeogrāfija. Bulgārija atrodas Eiropas dienvidaustrumu daļā - Balkānu pussalā. Ziemeļos tā robežojas ar Rumāniju, dienvidos – ar Turciju un Grieķiju, rietumos – ar Serbiju un Maķedoniju, austrumos tās krastus apskalo Melnā jūra, saulainās piekrastes garums sastāda 378 km. Melnā jūra ir tīra, mierīga un nav dziļa, sāls saturs tajā ir divas reizes mazāks nekā Vidusjūrā, nav arī plēsīgu zivju. Lielāko teritorijas daļu aizņem kalni un pakalni - Rila un Pirins ir Alpu tipa Bulgārijas un visas Balkānu pussalas augstākie kalni. Augstākā Balkānos ir Musalas virsotne (2 924 m). Galvenā Bulgārijas upe ir Donava, kas ir dabas veidota robeža ar Rumāniju.
Klimats. Viduvēji kontinentāls, pārejošs no jūras uz kontinentālo valsts ziemeļu un centrālo daļu. Labākais laiks atpūtai Bulgārijā ir no maija līdz septembra vidum. Melnās un Vidusjūras ietekmē valstī ir maigs klimats. Vasarā šeit reti ir neciešams karstums, gaisa temperatūra sasniedz 25-29o C, ūdens – 25oC. Kalnu apvidos mēdz būt par 5 grādiem zemāka gaisa temperatūra nekā citās valsts daļās. Nakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz apmēram 16-19oC. Ziemas ir aukstas un sniegainas.
Iedzīvotāji. 7,385 milj. (2006.g. jūlijs)
Valoda. Valsts valoda – bulgāru, kirilicas alfabēts. Uzraksti tūristiem ir latīņu valodā. Valstī iespējams sarunāties krievu, angļu, vācu un angļu valodās.
Reliģija. 82,6% Bulgārijas iedzīvotāju ir pareizticīgie, 12,2% - musulmaņi, 0,6% - katoļi, 0,5% -protestanti un 4,1% - citu reliģiju pārstāvji. Bulgārijas baznīcas galva ir patriarhs.
Valsts iekārta un politika. Valsts iekārta – parlamentāra republika, ir spēkā 1991.g. konstitūcija. Valsts galva ir prezidents, kurš tiek ievēlēts uz 5 gadiem tiešās vēlēšanās. Prezidents vienlaicīgi ir armijas virspavēlnieks. 2006.g oktobra beigās par Bulgārijas prezidentu tika ievēlēts bijušais sociālistu līderis Georgijs Pirvanovs. Likumdošanas vara ir Tautas sapulces rokās, kuras 240 dalībnieki tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās uz 4 gadiem. Izmaiņas konstitūcijā ir tiesīga pieņemt Lielā tautas sapulce, kas sastāv no 400 dalībniekiem. Izpildvaras funkcijas pilda Ministru padome. Bulgārijas prezidentam nav plašu pilnvaru, visa vara ir koncentrēta premjerministra rokās. No 2005.g. augusta tas ir Sergejs Staņiševs, kas nomainīja šajā postenī bijušo Bulgārijas karali Simeonu Saxe-Coburg-Gotha. Apgabalu administrēšanu veic Ministru Padomes nozīmētie pārvaldnieki. Pašvaldību padomes tiek vēlētas uz 4 gadiem. Vadošā valstī ir Demokrātisko spēku savienība, kuras sastāvā ir 12 organizācijas (to starpā - Bulgārijas zemkopju tautas savienība, Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija, Demokrātiskā partija u.c.). Citas partijas – Nacionālā kustība Simeons II, Bulgārijas sociālistiskā partija, turku mazākuma partija „Kustība par tiesībām un brīvībām”. Bulgārija ir sadalīta 28 apgabalos.
Ekonomika. Bulgārija ir ekonomiski vāji attīstīta valsts. Zemkopība dod 60% no lauksaimniecības produkcijas. Tiek audzētas graudu kultūras, saulespuķes, rīsi, kā arī piparmētras, lavanda, rozes, kokvilnas augi, tiek kultivēta dārzniecība. Tiek uzturēta lopkopība, audzētas cūkas, aitas un kazas.
Rūpniecības svarīgākās nozares ir ķīmija, metalurģija, mašīnbūve un naftas pārstrāde, kas balstās uz importa izejvielām. Bulgārijā ražo elektrolokomotīves, dīzeļlokomotīves, liftus, pārtikas, vieglās un kalnu rūpniecības iekārtas. Svarīgākās pārtikas rūpniecības nozares ir cukura, vīna, augu eļļas ražošana, augļu un dārzeņu, gaļas un zivju pārstrādāšana. Svarīgu vietu ieņem tabakas ražošana. Bulgārija ieņem pirmo vietu pasaulē rožu eļļas eksportā.
Resursi. Bulgārijā tiek iegūti lignīts un brūnās ogles, akmeņogles, nelielos apjomos tiek iegūta arī nafta un gāze. Tāpat iegūst cinku, dzelzi, varu, svinu, mangānu, zeltu, sudrabu un boksītus. Apmēram 40% enerģijas tiek ražots Kozlodujas stacijā - vienā no Eiropā vecākajām atomelektrostacijām, bet Bulgārijai, iestājoties Eiropas Savienībā nāksies slēgt visus četrus reaktorus. Divi jau ir slēgti.
Nacionālie ēdieni. Uz bulgāru virtuvi lielu iespaidu atstāja Centrālāzijas un Vidusjūras kulināro tradīciju maisījums. Ēdienos ir daudz asu piedevu un dārzeņu. Lielākai daļai ēdienu pamatā ir gaļa. Ieteicams nogaršot gjuveču (gaļas ēdiens, gatavots ar dārzeņiem, kartupeļiem un rūgušpienu), kebabu (gaļa ar dārzeņiem), kuftetu (ceptas gaļas kotletes), miš maš (olas ar tomātiem, pipariem un brinzu), musaku (maltā gaļa ar kartupeļiem, olām un baklažāniem), sarmi (tīteņi no vīnogu vai kāpostu lapām), taratoru (rūgušpiena aukstā zupa ar gurķiem, eļļu un garšvielām), garašu (šokolādes torte). Populāra ēdienu piedeva ir brinzas siers, pagatavots no kazas piena: kaškaval (dzeltenā brinza), banica (ar brinzu un gaļu pildīta mīkla), imambaldi (ar brinzu, gaļu un dārzeņiem pildīti baklažāni).
Alkoholiskie dzērieni. Bulgārijas vīnu ražošanai ir bagātas tradīcijas, tā ir viena no vecākajām nozarēm valstī. Vīni dalās marķētajos un kupažas, kuri tiek gatavoti samaisot vairāku šķirņu vīnus. Marķētie vīni: "Sophia Merlot", "Sophia Cabernet Sauvignon", "Sophia Muscat Melnik", "Manastirsko Szuszukane" ("Mavrud" vīnogu šķirne), "Rosenthaler Kadarka" ("Gamza" vīnogu šķirne). Vīnogas "Cabernet Sauvignon", no kurām raudzē vīnu ar tādu pašu nosaukumu, aug un gatavojas Suhindol apkaimē. Šī reģiona specifiskā augsne un klimatiskie apstākļi atklāj vīnogu "Cabernet Sauvignon" vislabākās īpašības. Bez tam, šī vīna ražošanā tiek izmantotas tikai atlasītas vīnogas, un tas trīsdesmit mēnešus tiek izturēts ozolkoka mucās.
Ir iespēja nobaudīt arī vairākus stipros dzērienus: rakiju, grappu un uzo. Šeit ražo arī anīsa degvīnu – mastiku, kas tiek gatavota no kviešiem un anīsa eļļas.
Vēsturiski fakti. Pirmās liecības par cilvēkiem šeit meklējamas vairāk nekā 100 tūkstošus gadu senā vēsturē. Bulgārijas vēsture attīstījās daudzu valstu kultūru iespaidā. Mūsdienu bulgāru nācija veidojas no tjurku ciltīm, kas ieradās šeit VI. gs. no Volgas krastiem (Volgas Bulgārija), un slāvu ciltīm, kas parādījās šajā teritorijā gadsimtu agrāk. 681.g. izveidojās pirmā Bulgārijas cariste, kurā šīs tautas asimilējās un lika pamatu mūsdienu Bulgārijas tautai. Bulgāru nācijas veidošanos iespaidoja arī vietējās ciltis – trāķieši un goti, kas šeit dzīvoja pirms slāvu ienākšanas. Lingvistiski bulgāri ir tuvi maķedoņiešiem. Bulgārijas teritorijā ir valdījuši romieši, slāvi, bizantieši, turki, bet vislielāko iespaidu atstāja Vidusāzijas bulgāri, kuru valdīšana izpletās līdz mūsdienu Bulgārijas un Maķedonijas robežām (daudzi arī šodien mēdz saukt Maķedonijas iedzīvotājus par bulgāriem). Īpašs posms Bulgārijas vēsturē ir brāļu Kirila un Mefodija slāvu ābeces sastādīšana, un desmit gadu vēlāk notikušās karaļa Borisa un visas Bulgārijas kristības. Bulgārija pārvērtās par visu Balkānu tautu kultūras centru.
Bulgārijas zelta laikmets beidzās 1389.g., kad turki sakāva dienvidslāvu apvienoto armiju; kara iznākums iespaidoja Bulgārijas kultūru nākamajos 500 gados. Atbrīvoties no turkiem bulgāriem palīdzēja Krievija. Pēc Otrā pasaules kara Bulgārijā tika nodibināts komunistisks režīms, karalis Simeons devās trimdā. Tikai pusgadsimtu vēlāk, kad 1986.g. novembrī krita austrumu bloks, Bulgārija varēja brīvi uzelpot. Valsts pārtapa neatkarīgā parlamentārā republikā, kura no 1995.g. sadarbojas ar Eiropas Savienību. Simeons atgriezās Bulgārijā tikai 2001g. un kļuva par valdības galvu. Valsts 2004.g. iestājās NATO. No 2007.g. 1.janvāra Bulgārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
NODERĪGI PADOMI
Elektrība. Elektrības spriegums ir 220V.
Pasts un telefons. Pasts tiek apzīmets ar vārdu POST. Darba laiks: katru dienu 8.00-17.00. Telefona automātu tīkls Jums palīdzēs sazvanīt jebkuru pasaules vietu. Automātos tiek izmantotas kartes, kuras var iegādāties pasta nodaļās, viesnīcās vai kioskos. Zvani no automāta ir lētāki, nekā no viesnīcas. Bulgārijas starptautiskais kods – 359. Zvanot uz Latviju jāuzgriež: 00371 + pilsētas kods Latvijā + telefona numurs. Bulgārijā darbojas mobilie sakari, kuru pakalpojumus veic: Mobico, Mobitel, Globul.
Nauda. Bulgārijas naudas vienība ir leva (BGN). Apgrozībā atrodas banknotes ar nominālvērtību 100, 50, 20, 10, 5, 2, 1 un monētas 50, 20, 10, 5, 2, 1 stotinku vērtībā. Naudu (eiro un dolārus) var samainīt visās bankās un maiņas punktos, kā arī vairumā viesnīcu. Maiņas kurss katru dienu var svārstīties. Naudu ieteicams mainīt tikai bankā. Ieteicams uzmanīgi sekot līdzi tam, ko dara maiņas punkta darbinieki. Bankā maiņas procedūra ir drošāka, viss tiek izdrukāts un Jūs saņemsiet oficiālu kvīti, turklāt Jums obligāti būs jāuzrāda pase. Norēķini ar elektronisko maksājumu kartēm Bulgārijā nav plaši izplatīti.
1 eiro = 1,96 BGN (2007.g. novembris).
Bankas. Bankas strādā no 9.00 līdz 16.00. Izejamās dienas – sestdiena un svētdiena.
Veikali. Lielākā daļa veikalu strādā no 9.00 līdz 19.00-21.00. Kā suvenīrus var iegādāties darinājumus no keramikas, ādas, koka, stikla, dažādus izšuvumus, vīnu u.c.
Dzeramais ūdens. Krāna ūdeni nav ieteicams dzert. Iesakām pirkt dzeramo ūdeni pudelēs.
Dzeramnauda. Tradicionāli viesmīļiem un viesnīcu darbiniekiem atstāj dzeramnaudu 5-10% apmērā no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes), bet tas nav obligāti.
Apģērbs. Bulgārijā nav īpašu ģērbšanās prasību un uzvedības normu. Viesiem kā likums ir jāciena valsts tradīcijas un paradumi. Dodoties ekskursijā, velciet ērtus apavus un neaizmirstiet galvas segu un saules brilles.
Ārsti un slimnīcas. Piepešas slimības vai nelaimes gadījumā caur viesnīcas administrātoru izsauciet ārstu (ārsta izsaukuma cena ir apmēram 60 eiro, kurus tūrists apmaksā pats). Par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem pieprasiet sekojošus dokumentus: izziņu no ārsta, kurā uzrādīta diagnoze un rēķinu par medicīnas pakalpojumiem ar ārsta parakstu un zīmogu, zāļu recepti un kvīti par izrakstītajām zālēm. Pēc Jūsu prasības pieteikuma, pases, apdrošināšanas polises un ārstēšanās rēķina iesniegšanas apdrošināšanas kompānijā, Jums tiks atmaksāti iztērētie līdzekļi. Ārstēšanās slimnīcā, transports, ātrās palīdzības pakalpojumi būs apmaksāti, ja Jūs esat apdrošināti un savlaicīgi griezāties pie apdrošināšanas kompānijas pārstāvja (adreses norādītas polisē). Lūdzu uzmanīgi izlasiet visu informāciju, kas norādīta apdrošināšanas polisē.
Drošība. Pastāvīgi nēsājiet galvas segu, saules brilles, lietojiet aizsargkrēmu. Vismaz pirmajās dienās izvairieties no ilgstošas uzturēšanās saulē, jo Jūs variet ātri apdegt. Nav ieteicams dzert stipri atdzesētus dzērienus. Bulgārijas kūrorti tiek labi apsargāti, tomēr nav ieteicams nesāt līdzi lielas naudas summas un dokumentus. Katrā viesnīcā var iznomāt seifu. Pases nozaudēšanas gadījumā nepieciešams nekavējoši sazināties ar savas valsts tuvāko vēstniecību (rezidē Varšavā, Polijā). Jums būs nepieciešams laiks, lai nokārtotu formalitātes, kas Jums būs arī papildus izdevumi.
Video un foto uzņemšana. Stingri aizliegts fotografēt un filmēt militāros un citus valsts nozīmes objektus. Ir aizliegts fotografēt arī dažos muzejos. Ja ir vēlēšanās iemūžināt filmiņā vietējos iedzīvotājus (īpaši lauku apvidus), nepieciešams iepriekš palūgt atļauju.
Transports. Bulgārijā ir labi attistīts autobusu un dzezceļa satiksmes tīkls. Pilsētās kursē autobusi, trolejbusi, dažās pilsētās arī tramvaji un metro. Sabiedriskā transporta biļetes var iegādāties transporta līdzeklī. Pilsētās Jūs varat izmantot arī dzeltenos taksometrus. Lielākā daļa no tiem ir aprīkota ar skaitītājiem, kas darbojas dažādos cenu režīmos atkarībā no diennakts laika un nedēļas dienas.
Automašīnu noma. Automašīnas noma uz vienu diennakti izmaksās no 40 līdz 150 eiro atkarībā no spēkrata tipa. Mašīnu var nomāt personas ne jaunākas par 18 gadiem, kurām ir starptautiskā autovadītāja apliecība.
Ierobežojumi preču ievešanai. ES valstīs nepastāv ierobežojumi personisku priekšmetu ievešanai. Par personiskas lietošanas priekšmetiem tiek uzskatīti: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 l alkoholisko dzērienu, 20 l stiprināta vīna (piem., portvīna vai heresa), 90 l vīna, no kuriem līdz 60 l var būt dzirkstošais vīns, 110 l alus.
Imunoloģijas profilakse. Obligāta vakcinācija nav nepieciešama. Papildus informāciju Jūs varat saņemt pie sava ģimenes ārsta vai Latvijas infektoloģijas centrā pa tālruni 67014560.
VALSTS IPATNĪBAS
Valsts vienreizība. Tieši Bulgārijā, Varnas nekropolē 1972.g. Raiho P. Martinovs izrakumos atklāja vissenāko pasaules dārglietu krājumu, kas sastāvēja no vairāk nekā 3 tūkstošiem priekšmetu, kuri bija izgatavoti 4 gadu tūkstošus p.m.ē. Jau tajā pašā gadā tika sagatavota izstāde, kas sāka ceļojumu apkārt pasaulei. Daļa no atrastā glabājas Varnas vēstures muzejā. Varnas nekropoles pētījumi mainīja priekšstatu par civilizācijas rašanās vietu, jo šī nekropole ir vecāka nekā Ēģiptē un Mezopotāmijā.
10 km no Varnas atrodas vieta Pobiti Kamni. Tas ir visīstākais akmens mežs, kuram nav analoga pasaulē. 50 kv. km teritorijā atrodas viena liela akmeņu grupa, kurai apkārt ir vēl 15 mazākas. Mežs kļuvis par starptautisku tūrisma objektu. Pasaules ģeologi ir mēģinājuši atrisināt akmeņu noslēpumu, bet bez panākumiem. Bulgāri apgalvo, ka akmeņu meža rajons izstaro spēcīgu enerģiju.
Bulgārijā ir senas koru dziedāšanas tradīcijas. Pateicoties oriģinālam dziedāšanas stilam, lielu piekrišanu guvis Bulgārijas valsts koris, starptautiski atzīts ir arī sieviešu koris „Angelite”.
No XIII.-XIV. gs. ir pazīstami Bulgārijas ikonu darinātāji. Veliko Tirnovo glezniecības skolas absolventi saudzīgi glabā pareizticīgo mākslas tradīcijas.
Bulgārijā mīl un ciena leļļu teātri. Tā ir izklaide ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
No seniem laikiem Bulgārijā attīstījušies dažādi amatniecības veidi: vara kalšana, kokgriezumi, podnieku māksla.
Petričas pilsētā agrāk dzīvoja slavenā gaišreģe Vanga, kurai bija dotības pareģot nākotni.
Viesnīcu specifika. Gandrīz nav viesnīcu ar privātām pludmalēm. Visas pludmales Varnas reģionā ir pieejamas jebkuram. Par guļamkrēsliem un saules sargiem jāmaksā atsevišķi. Tā kā valstī ilgu laiku valdīja sociālistiskais režīms, viesnīcu ārejais izskats atgādina padomju arhitektūru, tomēr iekšējās telpas un numuri ir rekonstruēti.
Nacionālās rakstura iezīmes. Bulgāri ir vienkārša, nopietna, daudz izcietusi un viesmīlīga tauta. Bulgārijā viss ir savijies – korupcija un cilvēku labsirdība. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, tomēr, neskatoties uz to, vienmēr ar prieku uzņem viesus, dāvā tiem savas sirds siltumu un cienā pie bagātīgi klāta galda. Bulgāri cenšas raudzīties nākotnē ar optimismu. Neskatoties uz to, ka valstī ir daudz problēmu, bulgāri cenšas strādāt pat par nelielu samaksu. Tiesa, Bulgārijā mēdz lietot teicienu „bulgāru darbs”, kas nozīmē darbu, kas padarīts pavirši.
Ko ir vērts apmeklēt valstī. Lai patiesi izjustu īsto valsts gaisotni, nepieciešams apmeklēt bulgāru lauku ciematus un iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem, viņu paražām, sadzīvi, reliģiju un tradīcijām. Senajās sādžās – Bata, Emona, Erkeča, Kulev, Kazaško – vienmēr atradīsies iespēja paklausīties bulgāru melodiskās dziesmas, piedalīties folkloras pasākumos. Etnogrāfi apgalvo, ka Bulgārijā ir vairāk nekā 10 tūkst. dažādu svētku paražu un ticējumu. Ļoti daudz svētku ir ziemā, pavasarī un vasarā. Ieteicams apmeklēt vienu no vecākajām Bulgārijās pilsētām – Nesebru, kura ir dibināta vairāk kā tūkstoš gadus atpakaļ. Tas ir gigantisks muzejs zem klajām debesīm ar daudzām skaistām baznīcām, kurās īpatnējā veidā savijas kopā slāvu un grieķu arhitektūras tradīcijas. Jāatzīmē arī Rivas klosteris kalnos pie Plovdivas, kā arī Rožu ieleja, kurā turki XVII gs. ieveda tūkstošiem rožu stādu. Visunikālākais suvenīrs no Bulgārijas ir rožu eļļa un alkoholiskais dzēriens no tās (20 grādu stipruma – sievietēm un 40 grādu – vīriešiem). Bulgārijas kūrortos ir daudz veselības centru, kas ir populāri to atpūtnieku vidū, kuri vēlas gūt baudu ne tikai no jūras un saules, bet arī stiprināt savu veselību ar dažādu medicīnisku procedūru palīdzību, kuru pamatā ir dabīgi ārstniecības līdzekļi.
Uzvedības īpatnības. Bulgārijā ir ļoti vienkārši nokļūt neērtā situācijā, jo bulgāri māj ar galvu no augšas uz leju sakot „nē” un krata galvu sakot „jā” – tāda ir nacionālā īpatnība. Visaizraujošākais vietējais rituāls ir dejas uz oglēm (bulg. „Nestinarstvo”) - tauru un sitamo instrumentu pavadījumā dejotāji transā dejo uz oglēm, turot rokās Sv. Kostantīna ikonu
APSKATES OBJEKTI
Bulgārija – Dieva dāvināta zeme
Kā vēsta leģenda, kad Dievs sasauca tautas, lai sadalītu starp tām zemi, atnāca visas, izņemot bulgārus, kuri tobrīd strādāja laukā. Viss jau bija sadalīts, bet Dievs, kā cieņas apliecinājumu bulgāriem par čaklumu, uzdāvināja viņiem paradīzes gabaliņu uz zemes, pārpilnības ragu Balkānu pussalas sirdī, vietu, kura no tiem laikiem tika saukta par Bulgāriju.
Sofija – Balkānu sirds
Bulgārijas galvaspilsēta Sofija (iedzīvotāju skaits – 1,3 milj.) ir vislielākā pilsēta ne tikai valstī, bet visā Balkānu pussalā. Tā atrodas gandrīz pussalas centrā, tādēļ Sofiju droši var saukt par Balkānu sirdi. Pilsētai ir 2200 gadu, un tā pieredzējusi kā uzplaukuma, tā arī pagrimuma laikus, daudzkārtīgi tikusi izpostīta un celta no jauna. Uz Sofijas ģērboņa ir rakstīts: “Aug, bet nenoveco”.
Daudzi tūristi savu iepazīšanos ar Bulgāriju sāk tieši ar Sofiju. Šajā pilsētā ir tik daudz arhitektūras pieminekļu, ka drupas, kas vēl atgādina par Romas laikiem, ir daļa no centrālā universālveikala sienas, bet Sv. Jura baznīca, kuras vecums ir 1800 gadu un kuras vietā kādreiz bija romiešu pirts, bet vēlāk mošeja, tagad atrodas lielas viesnīcas iekšējā dārziņā.
Lai sīkāk aplūkotu pilsētu, labāk doties izbraukumā ar tramvaju, kas ir vislētākais pilsētas transporta veids. Ja esat jau izlēmuši apmeklēt Sofiju, tad obligāti ieplānojiet pavadīt tajā arī svētdienu, jo tieši svētdienās ir iespēja noklausīties slaveno Sofijas baznīcu koru dziedāšanu. Varētu apmeklēt arī grezno Aleksandra Ņevska katedrāli (to viegli var atpazīt pēc 12 apzeltītiem kupoliem). Katedrāles pagrabos atrodas ikonu muzejs. Pilsētas turku daļā ieteicams apmeklēt galveno mošeju Baši. Tagad šeit atrodas arheoloģijas muzejs.
Interesi izraisa arī pareizticīgo Sv.Nikolaja un Sv.Sofijas baznīcas. Bijušajā karaļa pilī tagad atrodas mākslas un etnogrāfijas muzejs, pils parkā – skulptūru dārzs. Sofijā ir uzstādīts piemineklis krievu caram Aleksandram II. Bulgāri viņu uzskata par valsts atbrīvotāju no turku jūga.
Varna - festivālu pilsēta
Trešā lielākā Bulgārijas pilsēta (300 000 iedzīvotāju) – galvenā valsts osta. Varnu dēvē par Melnās jūras karalieni. Tas ir svarīgs valsts tūrisma un kultūras centrs. Šīs lieliskās pilsētas vēsture sniedzas tālu pagātnē. Pilsētas apkārtnē tika atrastas paleolīta un neolīta laikmeta cilvēka paliekas. Varnas nekropolē bija atrasti visvecākie pasaulē zelta priekšmeti, darināti aptuveni 4000 gadus p.m.ē. Atradumi tiek glabāti Varnas vēstures muzejā. Interesi raisa arī romiešu termas - Romas impērijas triju gadsimtu valdīšanas vislabāk saglabātais apliecinājums.
Šodien Varna ir mūsdienīga pilsēta un pievilcīgs Melnās jūras kūrorts. Liela muzeju, bāru, kafejnīcu, restorānu, diskotēku, veikalu izvēle sniedz iespēju kā mazajiem, tā arī pieaugušajiem ceļotājiem ne tikai iepazīties ar tūkstošgadīgo vareno kultūru, bet arī izklaidēties. Ļoti interesanti ir vēsturiskais, etnogrāfiskais un jūras muzejs, kā arī jūras dārzs ar lielu akvāriju un delfināriju.
Varnā tiek organizēti visā pasaulē pazīstami baleta festivāli, ka arī kinofestivāls „Zelta roze”, animācijas filmu festivāls „Zelta delfīns”, tautas koru konkursi.
Nesebra - pilsēta-muzejs
Nesebra ir izvietota uz gleznainas salas ap 120 km no Varnas. Pilsēta cēlusies no maza zvejnieku ciemata, kurš bija pazīstams jau VII. gs., un mūsdienās ir pāraugusi lielā un skaistā pilsētā. Pirmie iedzīvotāji šeit apmetušies jau 3000 gadus atpakaļ. Nesebrā uzplauka trāķiešu kultūra, no tiem laikiem pilsētā ir saglabājusies daļa cietokšņa sienas un vārti. Trāķija – diezgan noslēpumaina civilizācija, kurai nebija savas rakstības, bet kura bija pazīstama ar augstu kultūras līmeni. Spartaks un leģendārais grieķu dziedātājs un mūziķis Orfejs bija dzimuši Trāķijā.
Kādreiz plaukstošā pilsēta bija pazīstama ar četriem dučiem tempļu, dievnamu. Līdz mūsdienām saglabājušies vairs tikai 10. Vairums no tiem tika uzcelti viduslaikos, daži – V. gs. Pilsētā nav daudz augstu ēku – turku valdīšanas laikā bulgāriem neatļāva celt mājas, kuru augstums pārsniegtu jātnieka uz zirga garumu. Neskatoties uz to, ka pilsēta vairākkārt tikusi iekarota un pārgājusi no viena valdnieka pie cita (grieķi, romieši, bizantieši, turki), tajā tik un tā ir saglabājušās senās celtnes. Šī unikālā pilsēta-muzejs ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un ir viena no 8 Bulgārijas pērlēm, kas tajā iekļautas.
Balčika, kuru mīlēja karaliene
Baltā pilsēta apbur ar savu spilgto baltumu un amfiteatrālo struktūru. 20. gs. 40os gados šīs pilsētas skaistums savaldzināja rumāņu karalieni Mariju, un viņa šeit uzcēla savu vasaras rezidenci.
Balčika ir viena no skaistākajām Bulgārijas piejūras pilsētām, tā atrodas 40 km attālumā no Varnas. Pilsēta ir dibināta 2500 gadus atpakaļ uz baltām kaļķakmens klintīm. Tā ir viena no senākajām grieķu kolonijām Melnās jūras piekrastē. Līdz šim laikam kalnu aizās strāvo minerālūdeņu avoti, kuri Bulgārijā tiek uzskatīti par lielu vērtību. Bulgārijas roze un minerālūdeņu avoti ir valsts simboli.
Balčika piedāvā tūristiem jūras peldes un dubļu vannas. 1,5 km no pilsētas atrodas skaists botāniskais dārzs, kurā ir vairāk nekā 600 unikālu augu veidu no visas pasaules. Īpašu iespaidu atstāj kaktusu kolekcija, kura visai neparasti izskatās Eiropas vidē. Dārzā ir daudz akmens celiņu, kurus agrākos laikos pārklāja ar tepiķiem. Pa pusei eiropeisko, pa pusei austrumniecisko trīsstāvu ēku vainago minarets. Divu kultūru savienojums raksturo karalienes reliģiskos uzskatus – viņa vēlējās satuvināt kristiešus ar musulmaņiem.
Kaliakras rags ir apvīts ar dažādām leģendām. Kaliakrā ir saglabājušās viduslaiku cietokšņa drupas. Šis cietoksnis tika uzcelts stāvajās klintīs, kuru augstums sasniedz 70 m. Vienā no klintīm atrodas arheoloģiskais muzejs un restorāns.
Svarīgas adreses
Vēstniecība. Rezidē Varšavā, Polijā
Alberts Sarkanis, Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=POL)
Goda konsuls Sofijā
Mr. Aleksandar Dimitrov Popov
Adrese: 4, Sv. Nedelya Sq., 1000 Sofia, Bulgaria
Tālrunis 359 2 980 93 21
Fakss 359 2 980 24 26
E-pasts law@velgraf.org
