|       
 
• Pēdējā brīža ceļojumi
Saņem ON-LINE!  
   
  GoAdventure ceļojumi  
  Viesnīcas  
  Transfēri  

Греция. Подбор тура и бронирование
 
Ceļojuma meklētājs
 meklēt 
   
Informācija par Turciju

Platība. 780 580 kv.km. 
Galvaspilsēta. Ankara, 5,019,167 milj. iedzīvotāju (2007. g.)
 
Ģeogrāfija.97% Turcijas teritorijas atrodas Āzijā un 3% - Eiropā. Valsts Eiropas daļu ieskauj Melnā un Egejas jūras, kā arī robeža ar Bulgāriju. Valsts Āzijas daļu apskalo tās pašas jūras, bez tam tā robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku un Sīriju. Bosfora jūras šaurums un Marmora jūra sadala Turciju dažādos kontinentos. Tā ir kalnaina valsts, vairāk kā 75% teritorijas atrodas 500 m virs jūras līmeņa. Kalnu vidējais augstums – 1000 m. Kalniem bagātākā daļa ir austrumos. Te atrodas Ararata kalns (5 137 m), pie kura pēc pasaules plūdiem piestāja Noasa šķirsts. Turcijas austrumos sākas Eifratas un Tigras upju tecējums.
 
Klimats. Turcijas klimatu nevar runāt kopumā, jo dažādos reģionos tas ir atšķirīgs. Jūras ietekmē piekrastes rajonos tas ir maigāks. Turcijas centrālajā daļā un kalnos – kontinentāls. Piekrastes rajonos vasarā ir sauss un karsts. Turcijas ziemeļu daļā pie Melnās jūras vasaras nav tik karstas, kā pie Egejas jūras. Melnās un Marmora jūras piekrastēs vidējā jūlija temperatūra ir 22-24oC, Vidusjūras piekrastē – 25-32oC, Džezires plakankalnē tā pārsniedz 30oC. Vismazāk nokrišņu ir no maija līdz oktobrim (izņemot Vidusjūras piekrasti), Turcijā vasarā lietus ir īslaicīgs un silts.

 

 

Janv.

Febr.

Marts

Apr.

Maijs

Jūn.

Jūl.

Aug.

Sept.

Okt.

Nov.

Dec.

Stambula

 

6

6

7

13

16

21

23

23

20

16

12

8

Izmira

 

8

9

11

17

20

25

27

23

23

18

14

10

Antālija

 

10

10

13

22

25

27

30

30

27

25

20

11


 
Iedzīvotāji. 71,158,647 milj. iedzīvotāju (2007. g. jūlijs). No tiem 80% ir turki, aptuveni 17% kurdi. Pārējie ir grieķi, arābi, armēņi un ebreji.
 
Valoda. Valsts valoda – turku. Tā pieder pie Altaja-Urāla valodu grupas un ir līdzīga somu un ungāru valodām. Turki lieto latīņu alfabētu. Dažos reģionos runā kurdu vai arābu valodās.
 
Reliģija. Turcijā 99% iedzīvotāju ir musulmaņi (4/5 – sunnīti, 1/5 - šiīti), ir arī kristieši un jūdi.
 
Valsts iekārta un politika. Saskaņā ar 1982. g. konstitūciju, Turcija ir parlamentāra republika. Likumdošanas vara pieder parlamentam – Lielajai nacionālajai sapulcei, kuru iedzīvotāji ievēl uz 5 gadiem. Valsts galva ir prezidents, kuru ievēl parlamenta deputāti uz 7 gadiem. Šobrīd Turcijas prezidents ir Abdullah Gul (no 2007. g. augusta). Izpildvara ir prezidentam un ministru padomei. Premjerministru un ministrus ieceļ prezidents. Turcijas premjerministrs ir Nazim Ekren (no 2007. g. augusta).
 
Ekonomika. Turcija ir agrāri industriāla valsts. Rūpniecība pārsvarā ir koncentrēta Turcijas rietumu centrālajos rajonos. Labi attīstīta ieguves rūpniecība, krāsainā un melnā metalurģija, naftas pārstrāde, celtniecības materiālu un ķīmijas produkcijas ražošana. Turcija ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kas sevi pilnībā nodrošina ar pašu audzētiem lauksaimniecības produktiem. Aptuveni 80% zemkopībai paredzētās teritorijās audzē graudu kultūras, prioritāri - kviešus un miežus, stāda kukurūzu, audzē kokvilnu, tabaku (Turcija ir pasaules līderu vidū tabakas ražas un eksporta jomā) un cukurbietes. Dažus miljonus hektāru aizņem dārzi un vīnogulāji.
 
Resursi. Turcijā iegūst hroma rūdu, borātus. Šeit izstrādā naftas, akmeņogļu un brūno ogļu, boksītu, sēra, akmens, sāls atradnes. Zināmas antimona, dzelzs, volframa, vara, mangāna un dzīvsudraba atradnes. Darbojas vairākas hidroelektrostacijas, enerģētiskā bāze sastāv no akmeņoglēm, brūnajām oglēm un naftas.
 
Nacionālie ēdieni. Turku virtuve ir viena no bagātīgākajām pasaulē. Tā ir Āzijas un Vidusjūras reģiona kulinārijas tradīciju dīvains sajaukums. Gandrīz 600 gadu senās galma virtuves tradīcijas iesakņojušās līdz mūsdienām. Katrā mājā klātais galds izraisa apbrīnu ar ēdienu daudzveidību, bet galda klāšana turkiem ir patiesībā mākslas radīšana, nevis ikdienas rūpes. Turku virtuvē ir neskaitāmi ēdieni, kuriem ir dažādi varianti un tos var gatavot mainot sastāvdaļas. Ēdienus dala trīs pamatdaļās: miltu, gaļas un dārzeņu. Turku virtuvē dominē graudu kultūras: rīsi, kvieši un dārzeņi. Plašs veģetāro ēdienu klāsts. Gaļu bieži izmanto tikai kā papildus sastāvdaļu. Pat pasniedzot kebabu, pārsvarā uz šķīvja ir dārzeņi.
Gaļas ēdienos pamatā izmanto jēra gaļu. Jēra gaļas ēdienu nosaukumi: shish kebab, doner kebab. Zivis un jūras produkti vienmēr ir svaigi. Zivju ēdieni: barbunya (barabuļka, sarkanā kafele) vai kilic baligi (zobenzivs). Populāri ēdieni ir arī dolma (vīnogu lapās ietītas rozīnes un rieksti) un kamiyarik (baklažāni pildīti ar malto gaļu). Iecienīts ir ayran (jogurta dzēriens) un stipra turku kafija. No Osmaņu impērijas laikiem līdz mūsdienām ir saglabājusies ārkārtīgi aromātiskas turku kafijas pagatavošanas recepte. Kafijai vienmēr ir bijusi nozīmīga vieta dzīvē un valsts kultūrā. Tās lietošana ir iespaidojusi cilvēku attiecības un tradīcijas. Turku viesmīlība un kafijas dzeršanas ceremonija vienmēr ir vienotas lietas.
 
Alkoholiskie dzērieni. Turku alus, sarkanais un baltais vīns, nacionālais alkoholiskais dzēriens – raki (anīsa degvīns) atšķaidīts ar ūdeni, kuru sauc par “lauvas pienu”. Raki dzer pie dažādām uzkodām, tā saucamajām – meze.
 
Vēstures fakti. Turcijai ir bijusi nozīmīga loma pasaules vēsturē. Valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kalpojusi par tiltu, kas savieno Austrumus ar Rietumiem. Vairāk nekā 600 gadus tā atradās Osmaņu impērijas sastāvdaļā, kura bija slavena ar citu valstu iekarojumiem. Turciju sauc par civilizācijas šūpuli, tās teritorijā sākot ar 7500. g. pirms mūsu ēras dzīvoja dažādas tautas: jonieši, persieši, maķedonieši, turki, bizantieši. Mūsdienu Turcijas teritorija kādreiz piederēja Romas impērijai, IV.gs. pirms mūsu ēras Konstantinopole (tagadējā Stambula) kļuva par Mazāzijas un Austrumu Romas impērijas galvaspilsētu.
Romas impērija krita VI.gs. un daļa no Austrumu Romas impērijas (mūsdienu Turcijas teritorija), kurai bija grieķu saknes, nokļuva grieķu pārvaldē. Grieķi mainīja tās nosaukumu, nodēvējot par Bizantiju. Bizantijas civilizācijas uzplaukums turpinājās līdz XV.gs., kad iebruka Osmaņu turku pulki. Viņi Stambulai piešķīra galvaspilsētas statusu. Osmaņu impērijas robežas stiepās līdz Ziemeļāfrikai, Austrumeiropai un Mazāzijai. Tā krita Pirmā pasaules kara beigās. Mūsdienās Turcija, kuru caurvij islāma un rietumu tradīcijas, ir demokrātiska republika, moderna un liberāla musulmaņu valsts (dibināta 1923. g.).
 
NODERĪGI PADOMI
 
Elektrība. Spriegums tīklā 220-235 V / 50 Hz
 
Pasts un telefons. Pasta nodaļas apzīmētas ar izkārtni PTT dzeltenā krāsā. Darba dienās tas strādā no plkst.08.00 līdz plkst.24.00, svētdienās no plkst.9.00 līdz plkst.19.00, ir nodaļas, kuras strādā visu diennakti. Zvanīšanai no telefonu automātiem izmanto monētas vai kartiņas, kuras var iegādāties pastā, kioskos vai viesnīcās. Zvani no telefonu automāta ir lētāki nekā no viesnīcas. Turcijas starptautiskais kods – 90. Zvanot uz Latviju jāuzgriež 00371 + pilsētas kods + abonenta numurs.
 
Nauda. Ar 2005. gada 1. janvāri cirkulē jauna turku lira (YTL). Apgrozībā atrodas banknotes 100, 50, 20, 10, 5 un 1 liras vērtībā, kā arī monētas 50, 25, 10, 5 un 1 kuruša vērtībā. Naudu var samainīt visās bankās, viesnīcās, lidostas maiņas punktos.
 
1 eiro = 1.73 TRY (2007. gada 23. oktobrī)
 
Bankas. Darba dienās bankas strādā no plkst.08.30 līdz plkst.12.00 un no plkst.13.30 līdz plkst.17.00. Sestdienās un svētdienās tās ir slēgtas.
 
Veikali. Veikalu darba laiks ir no plkst.09.00 līdz plkst.13.00 un no plkst.14.00 līdz plkst.19.00. Mazie veikali mēdz būt atvērti arī ilgāk. Diemžēl stingri noteiktu darba laiku nav.
 
Dzeramais ūdens. Krāna ūdeni nav ieteicams dzert. Pārdošanā ir pudelēs pildīts dzeramais ūdens, tas nav dārgs un ar lielisku garšu.
 
Dzeramnauda. Visbiežāk restorānos dzeramnaudu 10% apmērā no rēķina summas jau pieskaita apmaksai. Savukārt ir tradīcija 10% no rēķina summas atstāt viesmīlim vai viesnīcas kalpotājiem (atkarībā no apkalpošanas līmeņa).
 
Apģērbs. Vasarā (īpaši jūlijā - augustā) ir ļoti karsts, tāpēc ieteicams nēsāt vieglus kokvilnas apģērbus un ērtus apavus. Apmeklējot muzejus, baznīcas un citas līdzīgas vietas, īpaši sievietēm, iesakām vilkt apģērbus, kas nosedz rokas, kājas, krūtis. Dodoties tālākā ekskursijā līdzi ņemiet siltākas drēbes, ērtus apavus, galvas segas, saulesbrilles. Turcijas kūrortos ģērbjas ērti un brīvi, visbiežāk nekādu ierobežojumu apģērbu izvēlē nav. Viesnīcu administrācija prasa uz vakariņām viesiem neierasties pludmales apģērbā (kungiem jābūt garām biksēm, nevis šortiem). Pārsvarā atpūtnieki, kas apmetušies augstākās kategorijas viesnīcās (4 un 5 zvaigžņu viesnīcās), vakariņu laikā uzvelk greznāku apģērbu.
 
Ārsti un slimnīcas. Piepešas slimības vai nelaimes gadījumā griežaties pie ārsta vai ar viesnīcas administratora palīdzību izsauciet viņu. Braucot ceļojumā neaizmirstiet iegādāties apdrošināšanas polisi. Uzmanīgi izlasiet visu tur norādīto informāciju. Precizējiet apdrošināšanas prēmijas saņemšanas kārtību (ja jūs apmaksājat rēķinu pats, kādi dokumenti nepieciešamības gadījumā Jums jāuzrāda apdrošināšanas sabiedrībai utt.). Apdrošināšanas kompānijas parasti pieprasa sekojošus dokumentus par medicīnas pakalpojumiem: izziņu no ārsta, kurā uzrādīta diagnoze, rēķinu par medicīnas izdevumiem ar ārsta parakstu un zīmogu, zāļu recepti un kvīti par zāļu apmaksu. Iztērēto naudu jums atmaksās pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas apdrošināšanas kompānijā.
 
Imunoloģijas profilakse. Obligāta vakcinācija nav nepieciešama. Papildus informāciju jūs variet saņemt pie sava ģimenes ārsta vai Latvijas infektoloģijas centrā pa tālruni 67014560.
 
Drošība. Pastāvīgi nēsājiet galvas segu, saulesbrilles, lietojiet aizsargkrēmu. Vismaz pirmajās dienās izvairieties no ilgas uzturēšanās saulē, jo jūs variet ātri pārkarst. Nav ieteicams dzert stipri atdzesētus dzērienus, jo temperatūru starpības ietekmē jūs variet saslimt ar angīnu. Naudu, dārglietas un pasi ieteicams glabāt viesnīcas seifā. Apmeklējot mošeju vai privātmāju ir pieņemts novilkt apavus. Tos var atstāt pie ieejas vai ievietot polietilēna maisiņā.
 
Video un foto uzņemšana. Stingri aizliegts fotografēt un filmēt militāros un citus valstiski nozīmīgus objektus. Vietējie iedzīvotāji labprāt fotografējās par samaksu.
 
Transports. Turcijā ir laba autobusu satiksme. Braucieni tajos ir lēti, tomēr pārvietojoties ar taksometru, jūs ietaupīsiet daudz laika. Taksometri (dzeltenā krāsā) ir salīdzinoši dārgi, tie ir aprīkoti ar skaitītājiem. Nedārgi ir maršruta mini autobusi (dolmuši).
 
Automašīnu noma. Automašīnas noma uz vienu diennakti jums izmaksās no 40 līdz 130 eiro atkarībā no spēkrata tipa. Mašīnu var nomāt personas ne jaunākas par 21 gadu un kurām ir starptautiskās autovadītāja tiesības.
 
Muita. Preču izvešana:
Dāvanas un suvenīri: jauniem paklājiem nepieciešams pirkuma čeks, senlaicīgām lietām – muzeju pārvaldes izsniegta atļauja.
Antikvāro priekšmetu izvešana ir aizliegta.
Minerālu izvešana ir atļauta tikai ar Centrālās kalnrūpniecības pārvaldes atļauju.
 
Ierobežojumi preču ievešanai. Valstī aizliegts ievest vairāk kā 2 litrus alkoholisko dzērienu, 600 gb. cigarešu. Parfimērijas izstrādājumu ievešanai ierobežojumu nav.
 
Vīzas. Latvijas republikas pilsoniem vizas noformēšana nav vajadzīga. Latvijas Republikas pastavīgiem iedzīvotajiem ar nepilsoņa statusu ir vajadzīga viza, kuru var nopirkt Turcijas robežas.
 
Ramadans. Neskatoties uz kardinālām pārmaiņām, Turcija ir musulmaņu valsts, tāpēc tās viesiem īpaši Ramadana laikā, jāciena islāma paražas un tradīcijas. Ramadans ir islāma Mēness kalendāra devītais mēnesis. Ramadans ilgst 30 dienas. Tā laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņiem noteikti jāatturas no ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas un seksuālām attiecībām. Gavēnis nav obligāts sirgstošajiem, ceļotājiem, grūtniecēm un barojošām mātēm.
Saskaņā ar musulmaņu kalendāru, tagad ir 1429. gads. Pagājušajā gadā Ramadans sākās 13. septembrī un turpinājās līdz 12. oktobrim. Šogad tas sāksies aptuveni 1. septembrī un ilgs līdz 30. septembrim, bet precīzu gavēņa sākumu noteiks pēc mēness fāzes.
Ramadana laikā nelieto alkoholu, tāpēc valsts veikalos tā iegāde var būt ierobežota. Alkoholiskos dzērienus var iegādāties kafejnīcās, restorānos un viesnīcu bāros. Dienakts gaišajā laikā lielākā kafejnīcu un restorānu daļa, kuri atrodas ārpus tūristu zonas, pārsvarā ir slēgti, turpretī vakarā pēc saulrieta dzīves ritms atgriežas un visi atsāk strādāt. Diskotēkas strādā, bet ir ierobežots alkohola tirdzniecības laiks bāros. Veikalu, banku un valsts iestāžu darba laiks gavēnī parasti tiek saīsināts līdz plkst.15.00.
 
VALSTS IPATNĪBAS
 
Valsts vienreizība. Tie, kas viesojušies Turcijā paguvuši ievērot, cik ļoti tā atšķiras no citām musulmaņu valstīm. Valsts mūsdienīgums ir tās dibinātāja Kemala Atatjurka nopelns. Ar neizsīkstošu enerģiju viņš ķērās pie tās pārkārtošanas – jaunas tiesu un valsts iekārtas izveides. Iznīdēja kalifātu, valdības un izglītības atkarību no reliģijas. Islāma kalendāru nomainīja ar rietumu, vīrieši vairs nevalkāja feskas, bet gan rietumnieciskas galvas segas, sievietes pārstāja aizsegt sejas.
Turcija nozīmīgi ietekmēs Eiropas Savienību, ja tās pievienošanās centieni vainagosies ar panākumiem. Pirmkārt, tā būs vislielākā savienības dalībvalsts, trīsreiz lielāka par Lielbritāniju un Itāliju. Teritorijas ziņā tā gandrīz par 50% ir lielāka par Franciju, Spāniju, Vāciju. Iedzīvotāju skaita ziņā tā būtu otrā lielākā aiz Vācijas. Turcija ir prezidējoša valsts sešu Vidusāzijas valstu tirdzniecības blokā, kurās runā turku valodu grupā un kuras ir bijušās PSRS sastāvā, pie tam - lielākā tās teritorijas daļa atrodas ārpus Eiropas.
 
Viesnīcu specifika. Turcijas kūrortos ir plašs dažādu kategoriju viesnīcu piedāvājums. Vienas un tās pašas kategorijas viesnīcas var atšķirties ar mūsdienīgumu, aprīkojumu un pakalpojumu kvalitāti. Kūrortu centros (Alānijā, Kemerā, Marmarisā) izvietotajām viesnīcām visbiežāk ir nelielas teritorijas (tieši tik, cik aizņem viena baseina zona, dažas nelielas koplietošanas zonas). Pilsētas centrā izvietoto viesnīcu tuvumā ir daudz veikalu, bāru, restorānu, diskotēku, tāpēc te var būt trokšņaini līdz vēlai naktij. Augstāku kategoriju viesnīcām ir lielākas teritorijas un tās ir nedaudz attālinātas no kūrortu centriem.
Jaunuzcelto viesnīcu apdarē izmanto modernākās mūsdienu tehnoloģijas, dažu kūrortu viesnīcas pārsteidz ar saviem izmēriem un iespaidīgo interjeru (Laras un Belekas kūrorti).
Pēdējos gados Turcijā sākusies tematisko viesnīcu celtniecība, durvis ver aizvien jaunas augstākās kategorijas viesnīcas.
Turcijas viesnīcu klase ir apzīmēta ar zvaigznītēm. Turcijā ir arī īpašu kategoriju viesnīcas – HV (Holiday Village). Tie ir atpūtas kompleksi ar daudz plašākām teritorijām nekā citur. Atpūtas kompleksos stingri ierobežo ēkas stāvu skaitu u.c.
 
Nacionālā rakstura iezīmes. Turkiem raksturīga ir ticība savai godprātībai. Viņi ir viesmīlīgi, galanti, dažreiz cietsirdīgi un spītīgi. Turcijā dominē vīrieši. Neskatoties, ka sievietēm balsošanas tiesības piešķīra 1964. g., un vienu pat ievēlēja par premjerministri, līdz pilnīgai dzimumu līdztiesībai turku sievietēm vēl tāls ceļš ejams, viņu tiesības bieži apdraud islāma fundamentālisms. “Pieklājīgs attālums” no sarunu biedra ir vairāk kā 1 m. Turki lielu uzmanību pievērš ētikai, ar cieņu izturas pret cilvēkiem, kas ievēro viņu tradīcijas un zina dažus vārdus turku valodā. Šajā gadījumā jums tiks atvērtas visas durvis.
 
Ko vērts pamēģināt valstī. Lai sajustu ko nozīmē sena, antīko laiku pirts, atpūšoties Turcijā ir jāapmeklē turku pirts. Senās Romas termu uzraksti vēstīja “Pirts, mīlestība, prieks – līdz vecumam mēs kopā”. Turku pirtis pārņēma valdošās Romas impērijas tradīcijas. Pirts Turcijā – tā nav vienkārši vieta, kur mazgāties. Tā ir līdzīga savdabīgai dziedinātavai ar masāžu, aromātiskām vannām un tvaika peldēm, kas ilgst vairākas stundas. Par to popularitāti antīkajos laikos liecina diži arhitektūras pieminekļi – pirtis-termas, kurās vienlaicīgi varēja atrasties vairāki tūkstoši cilvēku. Turku pirtis – tās ir lielas akmens ēkas ar augstiem kupoliem, kuri kalpo gaismas un svaiga gaisa ieplūšanai. Pirtis rotā marmora kolonnas.
Adrenalīna cienītājiem iesakām izmēģināt laišanos ar plostiem pa kalna upi (rafting). Marmarisas rajonā plostošana ir grūtāka, upēs ir sarežģītāki kritumi. Antālijas reģiona upju trases ir vieglākas, tur var doties līdzi pat 5-6 gadus veci bērni.
Senatnē harēma sievietes daudz laika veltīja kafijas pagatavošanai. Par sievietes dotībām vīrieši bieži sprieda pēc pagatavotās kafijas. Turku kafijas pagatavošanas rituāls ir saglabājies līdz mūsdienām. Par cik kafejnīcās vienmēr ir daudz ārvalstu tūristu, turki cenšas nodemonstrēt, gandrīz vai iedzimtās dotības.
 
Uzvedības īpatnības. Draugu vidū Vidusjūras turkiem parašās ir arī pieskārieni (tikai tā paša dzimuma cilvēkiem). Daudzās vietās, īpaši ciematos, bieži var redzēt kā vīrietis dejo ar vīrieti.
Pievērsiet uzmanību, kā turki godā savas valsts dibinātāju Kemalu Atatjurku, savu valsti un aizsargā tās cienīšanu ar likumiem. Par Atatjurka aizvainošanu svešzemnieku var sodīt ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, par krūšutēlu, pieminekļu vai monumentu sabojāšanu vai apgānīšanu – no 1 līdz 5 gadiem, par necieņas izrādīšanu turku valstij, parlamentam vai tautai – līdz 6 gadiem cietumā.
Mazāk komunikabliem atpūtniekiem var būt nepieņemama pastāvīga turku uzmanība, to neatlaidība un uzmācība pārdodot preces vai piedāvājot pakalpojums. Turki sveicinās visās valodās, aicina tūristus savos restorānos vai veikalos, īpašu uzmanību pievērš sievietēm un jaunietēm. Nebrīnieties, ja pirmais satiktais turks jums atzīsies mīlestībā vai bezkaislīgi slavēs jūsu ārieni vai skaistumu. Neaizmirstiet, ka turki ir aktīvi uzņēmēji un viņu galvenais mērķis sezonas laikā ir nopelnīt visam gadam – līdz nākamās sezonas sākumam.
 
Vietas, kuras ir jāapskata valstī.. Vēsturisko vietu cienītājiem iesakām apskatīt Pamukale (tūristiem no Antāljas, Marmarisas un Fethije reģioniem), Efes (no Fethijes un Marmarisas reģioniem), Sides Vecpilsētu (no Sides un Alānijas kūrortiem), Zaļo kanjonu (no Alānijas), Aspendosas amfiteātri (Alānijas reģionā), Kuršunlu parku, Kapadokiju (no Alānijas un Kemeras), Stambulu.
 
APSKATES OBJEKTI
 
Stambula
Stambula atrodas divos kontinentos, kurus atdala Bosforas jūras šaurums. Tā ir kontrastu pilsēta, kurā satiekas gan senās austrumu tradīcijas, gan mūsdienu eiropiešu stils. Romas imperators Konstantīns Lielais 330. g. 11. maijā to pasludināja par galvaspilsētu un nosauca par Konstantinopoli. Pilsēta bija Bizantijas politikas un kultūras centrs. Tur plauka māksla – arhitektūra, glezniecība un skulptūrveidošana. Imperatora Justiana valdīšanas laikā VI.gs.uzcēla daudz kristiešu baznīcu, piļu un Sv.Sofijas katedrāli (Hagia Sofia). Tā ir bizantiešu mākslas šedevrs. Tā kā katedrāle atrodas zemestrīču epicentrā un pilsēta cietusi vairākos ugunsgrēkos un nemieros, tā vairākkārtīgi nopostīta un atkal atjaunota. Bizantiešu laikā Sv.Sofijas katedrālei bijusi nozīmīga loma: tur kronēja imperatorus un svinēja dažādas uzvaras.
Turki Konstantinopoli iekaroja 1453. g. 29. maijā un pārdēvēja to par Stambulu (Istanbul).
Iekarojot Konstantinopoli sultāns Mehmeds II pavēlēja katedrāli pārvērst mošejā, pievienojot minaretus ar skatu uz Mekas pusi. Sv.Sofijas katedrāle 916 gadus bijusi baznīca un 481 gadus – mošeja. Ar Atatjurka pavēli 1934. g. tā pārtapa par muzeju, zaudēja reliģiskās funkcijas un kopš tiem laikiem ir atvērta apmeklētājiem.
Pie Sv.Sofijas katedrāles dienvidu puses atrodas Topkapi piļu komplekss. Šī majestātiskā kompleksa sastāvā iekļautas istabas, paviljoni, torņi, dārzi, sētas un bibliotēkas. Pilī dzīvoja sultāni ar 4 000 kalpu, vienam harēmam bija paredzētas 400 istabas. Mūsdienās pilī glabājas porcelāna, ieroču kolekcijas un pravieša Magometa relikvijas.
Gaišzilā mošeja ir Osmaņu impērijas nozīmīgākais piemineklis. Tā bija liela ēku kompleksa daļa, kuru sauca par “sultāna Ahmeta mošeju”. Tagad to dēvē par Gaišzilo mošeju. Kompleksa sastāvā ietilpa mošeja, medresē, strūklakas, veikali, pirtis, mājas, noliktavas un citas celtnes. Tikai šajā un Mekas mošejā ir 6 minareti. Mošejas nosaukums radies tās gaiši zilā interjera dēļ.
 
Aspendosā ir vislabāk saglabājies amfiteātris
Aspendosā, kas atrodas 49 km uz austrumiem no Antalijas, ir līdz mūsdienām vislabāk saglabājies antīkais amfiteātris. Amfiteātri II. gs. uzcēla Marka Aurēlija valdīšanas laikā. Tā sienu akustiku pat šodien apbrīno pasaules līmeņa dziedātāji, kas šeit uzstājas. Amfiteātrī ir 15 000 skatītāju vietas, tajā ir 39 rindas un katras tās garums ir 96 m. Kā vēsta leģenda, teātri uzcēlis arhitekts, kurš sapņojis par sievu iegūt Aspendosas cara meitu Semiramidu. Redzot, cik lielu slavu teātris atnesis pilsētai, cars atļāvis meitai ar viņu precēties. 333. g. pirms mūsu ēras pilsētu iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, jo tā atteicās maksāt nodevas Maķedonijas valdniekam. 190 g. pirms mūsu ēras pilsētu ieņēma romieši, nosakot tās tālāko likteni.
Netālu atrodas Sides senā osta ar Apolona templi un romiešu pirts, kurā tagad atrodas arheoloģijas muzejs ar vienu no iespaidīgākajām arheoloģijas lietu kolekcijām Turcijā.
 
Perge – ģeometrijas pamatlicēja dzimtene.
Perges pilsētas drupas atrodas netālu no Belekas, 19 km attālumā no Antalijas. XIII.gs. dibinātā pilsēta ir otra nozīmīgākā vēsturiskā pilsēta pēc Efes. Pirmie iedzīvotāji novērtēja kalnaino rajonu (pie jūras esošajai pilsētai bieži uzbruka pirāti, bet kalnos bija vieglāk aizstāvēties no ienaidniekiem). Upe savienoja pilsētu ar jūru. Maķedonijas Aleksandrs 333. g pirms mūsu ēras iekaroja Pergi, tāpat kā Sides pilsētu un Aspendosu. Pastāv uzskats, ka pilsētā jāatrodas Artemīdas templim, bet līdz šim tas nav atrasts. 133. g. pirms mūsu ēras pilsētā valdīja romieši, kuri te izveidoja savdabīgu arhitektūras stilu.
Līdz mūsdienām Pergē ir saglabājusies ielu struktūra, vēsturiski nozīmīgie pilsētas vārti, stadions un amfiteātris ar 14 000 skatītāju vietām. Senās sienas rotā skati no Dionīsa dzīves. Pilsētas stadions ir otra lielākā celtne pēc teātra. Tā garums – 234 m, platums – 34 m. Stadions varēja uzņemt līdz 12 000 skatītāju. Pilsētā dzīvoja un strādāja antīko laiku matemātiķis Apollonijs (III.-II.gs. pirms mūsu ēras), kurš ieviesa terminus – elipse, hiperbola, parabola. Viņu uzskata par ģeometrijas pamatlicēju.
Kad sāka izplatīties kristietība, Perges pilsētā parādījās pirmās kristiešu draudzes Mazāzijā.
 
Pamukale– “kaļķa pils”
Tā ir viena no populārākām Turcijas vietām. Tuvojoties pilsētai redzami zaigojoši balti pakalni (vairāk kā 100 m augsti). Vērojot tuvumā šo dabas fenomenu, pakalni atgādina sastingušu ūdenskritumu ar daudzām terasēm un kaskādēm – tik neatkārtojamu skatu jūs neredzēsiet nekur citur pasaulē. Minerāliem sāļiem bagātināts ūdens, kas izplūst no klints, ir veidojis sastingušās, pārakmeņojušās, žilbinoši baltās kaskādes. Katrā terasē ir neliels baseins, kur ūdens temperatūra nenokrītas zemāk par 37oC.
Karstajā ūdenī veidojas kalcija oksīds, zemes virspusē tas sadalās oglekļa dioksīdā, kalcijā un ūdenī. Gaisa ietekmē izdalījies kalcijs sacietē, tā paplašinot šī dabas brīnuma terases. Dabas dzīļu ūdenī ir neliels dzelzs un sēra piejaukums, tāpēc vietām terases ir iekrāsojušās dzeltenos, sarkanos un zaļos toņos. Iegremdējot ūdenī kādu priekšmetu un paturot dažas dienas, varēsiet ievērot, kā priekšmeta virsmu segs plāna kaļķa kārtiņa. Šodien no seniem laikiem saglabājies populārais balneoloģiskais kūrorts ir kultūrvēsturisks rezervāts.
Turcijā klīst leģenda, ka nopeldoties šajos ūdeņos var kļūt jaunāks. Jau senos laikos te atradušies aprīkoti baseini ar zemes dzīļu ūdeni, kuros sevi lutināja Kleopatra. Minerālie ūdeņi ir ļoti veselīgi ādai, tie attīra organismu. Baseinus no senseniem laikiem jau zināja Senajā Romā, kas slavinājās ar veselas miesas kultu.
Apkārtnei ir vēl viens nosaukums – “Kokvilnas pils”. Tas ir Pamukales tulkojums no turku valodas. Minerālo sāļu ietekmē, terases pakāpieni ir tik balti, ka no tālienes atgādina kokvilnas ziedu, pasaku pili.
Netālu no šī dabas brīnuma, atrodamas II.gs. pirms mūsu ēras dibinātās pilsētas Hierapoles drupas ar amfiteātri, lielāko Turcijā nekropoli, romiešu pirtīm, senās pilsētas galveno ielu un Apolona templi. Runā, ka visas šīs ēkas pie saviem nākamajiem kapiem uzcēluši Romas augstmaņi, lai pēc nāves sev nodrošinātu ērtu dzīvi.
 
Konja – “riņķojošo dervišu” brālība
Konju dibināja romieši II.gs. pirms mūsu ēras. Mūsdienās šī pilsēta ar 2 milj. iedzīvotāju ir populāra islāma pasaulē. Šeit nodibināja “riņķojošo dervišu” brālību, kuru sauc par Mevlevi. Brālības biedri ir izcilā turku dzejnieka un mistiķa Mevlani Dželaluddina Rumi sekotāji.
Mevlani muzejs ar blakus atrodošos mošeju veido vēsturiski arhitektonisku pieminekli un ir interesantākā apskates vieta Konjā. Mošeju uzcēla XVI.gs. pēc sultāna Selima II pavēles. Šeit gaišzila marmora sarkofāgā atdusas turku musulmaņu dzejnieka un mistiķa, derviša Mevlani un viņa dēla mirstīgās atliekas. Te var apskatīt sema deju zāli un dejojošos dervišus. Muzejā jums piedāvās aplūkot dažādus priekšmetus, kurus derviši izmanto rituāla dejās un aplūkot oriģinālu paklāju kolekciju, kurā ir viens no dārgākajiem zīda paklājiem pasaulē (144 mezgli vienā kv.cm.).
 
Kapadokija – viens no pasaules dabas brīnumiem
Kapadokija (497 km no Antaljas) ir viena no centrālās Anatolijas unikālākajām vietām dabas, vēstures un reliģijas jomā. Pirms miljoniem gadu no vulkāna lavas izveidojās jauni mīkstas grunts masīvi. Tādā veidā tapa dīvainu formu kalni – viens no pasaules dabas brīnumiem.
Kapadokijas vēsture sniedzas XIX.gs. pirms mūsu ēras. Asīrieši, hetīti, persieši, romieši, bizantieši, seldžuki un turki veidoja tās mainīgo vēsturi. Kapadokija ir pazemes labirintu pilsēta. Slēpjoties no vajātājiem labirintos patvērumu rada pirmie kristieši, kas izveidoja kopienu un pirmos klosterus. Arābu uzbrukums VII.-VIII.gs. piespieda iedzīvotājus aizstāvēties, slēpties un turpināt pazemes pilsētas celtniecību. Līdz mūsdienām atrastas aptuveni 600 klintīs izcirstas baznīcas, to sienas dekorētas ar lieliskām un izteiksmīgām XI.-XII.gs. freskām, kurās attēloti kristietības vēstures dažādi etapi un Bībeles sižetu atainojumi. Pēdējie iedzīvotāji alas atstāja tikai 1923. g.
Šodien Kapadokija ir viena no apmeklētākajām vietām Turcijā. Goreme un Zelve – tie ir muzeji zem klajas debess ar neredzēti skaistiem klosteriem un agrās kristietības baznīcām, Kaimakli – 4 kv.km liela pazemes pilsēta ar juceklīgu labirintu.
 
Faselisu dibinājuši Rodas salas iedzīvotāji
No Kemeras kūrorta ostas ar jahtu ir viegli nokļūt līdz antīkajai pilsētai Faselisai, kuru VII.gs. pirms mūsu ēras dibināja izceļotāji no Rodas salas. Par antīko pasauli atgādina pilsētas centrālā iela un sabiedrisko ēku, romiešu piršu, agoru, Romas akveduktu, Adriana vārtu drupas, kā arī seno laiku amfiteātris, kurš apliecina seno romiešu mīlestību pret teātri un gladiatoru cīņām. Romantiska pastaiga priežu puduros grimstošajā pilsētā atgādinās par senajiem laikiem un to varoņiem. Ekskursijas gaitā jahta piestāj klusās lagūnās, kur iespējams izpeldēties, pasauļoties un ieturēt pusdienas. Atpūtas laikā jūs variet noīrēt ūdens motociklu un citus ūdenssporta piederumus.
 
Demre – Sala tēva dzimtene
Mūsdienu pilsēta Demre antīkajos laikos ir saukusies Mira. Daudziem liekas, ka Sala Tēva (Ziemassvētku vecīša) dzimtenei jābūt kaut kur ziemeļos, tomēr izrādās, ka viņš dzīvojis šeit. Vietējā baznīcā kalpojušais bīskaps Nikolauss (Santa Nikolauss, Santa Klauss) jūrnieku un nabadzīgo aizgādnis, iepriecinot bērnus izdāļājis mazas dāvaniņas. Viņš dibināja šo brīnišķīgo Ziemassvētku tradīciju pasniegt bērniem dāvanas. Viņu uzskata par Ziemassvētku vecīša aroda pamatlicēju. Kā vēsta leģenda, katra jauniete, kas apmeklēs šīs pilsētas Sv.Nikolaja baznīcu, kurā kalpojis bīskaps, noteikti atradīs savu izredzēto un apprecēsies ar brīnišķīgu jaunekli.
Dažu kilometru attālumā uz ziemeļiem no Demres, tieši klintī izcirstas kapenes no Likijas laikiem ar unikāliem ornamentiem un bareljefiem. Tās liecina par seno laiku skulptoru māksliniecisko gaumi.
Grieķu-romiešu laiku amfiteātris liecina par antīkās civilizācijas uzplaukumu. Ja uz Kekovas salu kuģosiet pa mierīgu jūru, uzmanīgi pavērojiet jūras dibenu. Runā, tur varot redzēt senās nogrimušās pilsētas drupas. Garā un šaurā Kekovas sala vidusslaikos kalpoja kā droša paslēptuve pirātu kuģiem, bet pašlaik tā ir brīnišķīga vieta atpūtai, pie tam ar jahtu piestātni.
 
 
Svarīgas adreses:
 
Latvijas Republikas vēstniecība, Ankarā: 
Ivars Pundurs, Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
Adrese:
Reşit Galip Caddesi, No.95 G.O.P. Çankaya, Ankara, Turkey
Telefons:
+90 312 405 6136
+90 312 405 6138
Fakss: +90 312 405 6137
 
Goda konsuls Antālijā:
Mrs. Asli Ulukapi, Goda konsule
Adrese:
Burhanettin Onat Cadessi 1372 Sokak No 4 07100 Antalya, Turkey
Telefons: +90 242 311 97 30
Ārkārtas mobilais telefons: +90 532 436 5658
Fakss: +90 242 321 31 63

 
Ankara
Izmir
Alanya
Manavgat
Istanbul
Bodruma
Kapadokia
Pamukale
  ← atpakaļ
 
 
+371 67442499
 
    Copyright © ALVEKS 2008. All rights reserved info@atravel.lv         Adrese: Auru ielā 7b-4, Rīga, LV-1069, Latvija Izstrādaja majaslapa.lv