|       
 
• Pēdējā brīža ceļojumi
Saņem ON-LINE!  
   
  GoAdventure ceļojumi  
  Viesnīcas  
  Transfēri  

Греция. Подбор тура и бронирование
 
Ceļojuma meklētājs
 meklēt 
   
Informācija par Horvātiju

Informācija par valsti.
 
Platība. 56 542 kv. km
Galvaspilsēta. Zagreba - 973, 667 iedzīv. (2006. g.).

Ģeogrāfija.
Valsts atrodas Eiropas dienvidu daļā pie Adrijas jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju, austrumos - ar Serbiju, bet dienvidaustrumos ar Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni.
No 1945.g. līdz 1991.g. Horvātija bija Dienvidslāvijas sastāvā.
Adrijas jūras piekraste, līkumota un līčiem izrobota, stiepjas 1 777 km garumā (ja kartē to izmērītu ar nosacīti taisnu līniju, tās garums būtu tikai 600 km). Ievērojamu valsts teritorijas daļu aizņem Dināru kalni. Adrijas jūra ir bagāta ar lielākām un mazākām salām - pavisam to ir 1 185, no tām 66 ir apdzīvotas. Lielākās - Krka, Paga, Cres, Brač, Kočula.
Klimats.
Horvātijas rietumu daļā valda kontinentāls klimats, centrālajā - kalnu, bet piekrastē - jūras. Vasaras šeit ir karstas un ziemas aukstas. Adrijas jūras piekrastē vasaras ir mitrākas, bet ziemas maigākas.
Kontinentālajā daļā temperatūra sasniedz 22-26°C, pie jūras - 26-30°C. Adrijas jūras piekrastē Horvātijā ir Eiropā visvairāk uzskaitīto un reģistrēto saules stundu gadā (2 600).

Iedzīvotāji.
4,493,312 (2007. g. jūlijs). No tiem 89,6 % ir horvāti, 4,5 % - serbi, pārējā daļa - ungāri, slovēņi, bosnieši un itāļi.
Valoda.
Oficiālā valsts valoda ir horvātu. Izplatītas ir arī vācu, itāļu un angļu valodas.

Reliģija.
87,8 % ir katoļi, 4,4 % - pareizticīgie, 5,2 % - ateisti, 2,6% - citu reliģijas kopienu pārstāvji.

Valsts iekārta un politika.
Saskaņā ar 1990.g. 22. novembrī pieņemto konstitūciju Horvātija ir parlamentāra republika. Prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem. Šobrīd prezidents ir Stipe Mesičs (no 2000.g. februāra, pārvēlēts 2005.g. janvārī).
Izpildvara ir Ministru padomei. Horvātijas premjerministrs ir Ivo Sanders (no 2003.g. decembra).

Ekonomika.
Horvātijā intensīvi attīstās rūpniecība. Pateicoties tūrismam, banku darbībai un investīcijām, ekonomika 2000.g. atplauka. Pēdējo gadu laikā valsti ir apmeklējuši aptuveni 10 milj. tūristu, pie tam skaits nemitīgi pieaug.
Attīstītākās rūpniecības nozares: ķīmija un plastikāta ražojumi, instrumenti, metālapstrāde, elektronika, papīrs, koksnes produkti, tekstils, kuģi, degviela un pārtikas produkti.
Lauksaimniecībā dominē graudu kultūras, saulespuķes, olīvu koki, citrusaugi, soja un kartupeļi. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.

Resursi.
Valstī iegūst naftu, akmensogles, boksītus. Šeit arī ir dzelzs rūdas, kalcija, silīcija, ģipša, mālu iegulas.

Ēdieni.
Horvātu virtuvei raksturīga ir zaļumu bagātība. Diezgan populāri ir ēdieni no kalmāriem, garnelēm, bet Adrijas jūrā zvejotie krabji un zivis skaitās labākās pasaulē. Pagē pagatavotie sieri no aitas piena, neatpaliek no franču augstākās kategorijas sieriem.
Horvātiem ir ļoti daudzveidīga virtuve. Piekrastē tā ir viena, ielejās – pilnīgi savādāka. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas valstī sāka atdzīvoties nacionālās kulinārijas tradīcijas, ik gadu notiek kulinārijas festivāli, kuros demonstrē ēdienu pagatavošanu pēc senām receptēm.
Tipisku horvātu ēdienu var atrast iestādēs, kuras saucas „gostiona” (gostiona) vai „gostionica” (gostionica). Savukārt izkārtnes „slaticama” aicina nobaudīt kafiju, saldējumu ar svaigiem augļiem, pīrādziņus ar dažādiem pildījumiem (pat ar kastaņiem).
Horvātijas salu un Adrijas jūras piekrastes iedzīvotāju ēdienkartē pārsvarā dominē zivis. Izveidoti īpaši zivju restorāni – riblji restoran­ – kurus ļoti iecienījuši valsts viesi. Restorānos zivis vienmēr ir svaigas un ļoti kvalitatīvas, jo tās bez starpniekiem piegādā no zvejnieku kuģiem. Istrijas pussalas kalnu rajonos populāri ir plānās šķēlītēs sagriezts vītināts šķiņķis – pršut (prsut), cepta jēra gaļa (janjetina) un jūras produkti. Plaši izplatīts ir olīvu eļļā mērcēts siers, ko no aitas piena gatavo Paga salā – paski sir. Lai siers ilgāk uzglabātos svaigs, to mērcē olīvu eļļā, kas piešķir tam īpašu garšu. Siers ir iecienīts ne tikai kā delikatese, bet arī kā suvenīrs vai ciema kukulis.
Istrijas pussalā gatavo daudz ēdienu no medījumiem un sēnēm – šeit atrodas apjomīgas mežu audzes. Vietējā reģiona restorāni piedāvā vienreizēju iespēju, nogaršot zem zemes augošās sēnes – trifeles.
Apmeklējot kalnu ielejas ciematiņus, Jums piedāvās nobaudīt asu gulašu ar kartupeļiem un dažādus putnu gaļas ēdienus.
Horvātijas ziemeļu daļas kulinārijas tradīcijas ir iespaidojušas netālu esošās Austrija un Ungārija. Šeit populāri ir tītari, pīles, zosis. Tos cep arī kukurūzas mīklā. Īpaši garšīgi saldumi ir ruletes ar biezpiena un krējuma pildījumu – „štrukli”, riekstu un magoņu pīrāgs.
Viens no iecienītākajiem Cres salas ēdieniem ir cepta jēra gaļa. Par cik ganībās augošo zāli sāla, arī jēra gaļa iegūst pikantu piegaršu.

Alkoholiskie dzērieni.
Vīndaru tradīcijām ir 6 000 gadu. Mūsdienās valstī ir reģistrētas aptuveni 700 vīnu šķirnes, no kurām 76 vērtē kā elitāras šķirnes (vrhunsko, cuveno).
Piekrastē populāri ir horvātu sarkanie vīni – teran, merlo, kabernē, opolo, plavac, dingač un postup. No baltajiem vīniem populāras šķirnes: malvazija, pošip, pinot, kujundžuša, žlahtina, muskat.
Valsts kontinentālajā daļā – risling, grševina, burgundac, traminac. Ciematiņos izgatavo dažādus lieliskas kvalitātes mājas vīnus - domace vino.
Horvātijā ir liela galda vīnu izvēle – tie nav dārgi un ir ļoti kvalitatīvi. Vīnu, kuru lieto kā veldzējošu dzērienu, piekrastes rajonos atšķaida ar kalnu avotu ūdeni – to sauc par bevandu (bevanda), valsts kontinentālajā daļā vīnu atšķaida ar minerālūdeni – šo sajaukto dzērienu sauc par gemišt (gemist). Ar sodas ūdeni atšķaidīts vīns saucās špricer (spricer). No stipriem alkoholiskiem dzērieniem populāra ir rākija – plūmju un vīnogu degvīns.

Vēsturiski fakti.
Mūsdienu Horvātijas teritorija ir bijusi apdzīvota no seniem laikiem - ar akmens laikmeta sākumu. Vidējā paleolīta laikā Krapinē dzīvoja neandertālieši. 400. g. pirms mūsu ēras savu koloniju šeit nostiprināja Romas impērija.
Vēlāk Horvātija nonāca Habsburgu dinastijas rokās, tad valsti pārņēma turki, bet vēlāk ungāri.
1945.g. Horvātija pievienojās Dienvidslāvijai. Par Horvātijas Tautas Republiku to pasludināja 1946.g., bet par Horvātijas Sociālistisko Republiku - 1963.g.
No Dienvidslāvijas sastāva Horvātija formāli izstājās 1991.g., tomēr pēc tam vēl četru gadus karoja par neatkarību. Par ANO locekli tā kļuva 1992.g.
Šodien valstī valda miers un drošība. Tikai gidi kalnos var Jums parādīt kara sagrautās vai ložu sacaurumotās ēkas.

Noderīgi padomi
 
Elektrība.
Elektrības spriegums ir 220 V.

Telefons.
Telefona automātos izmanto monētas vai kartiņas, kuras nopērkamas pastā, viesnīcā vai kioskā. Zvani no telefona automātiem ir lētāki, nekā no viesnīcas. Horvātijas starptautiskais kods – 385. Zvanot uz Latviju jāuzgriež 00 371 + Latvijas pilsētas kods + abonenta telefona numurs.

Nauda.
Naudas vienība Horvātijā ir kuna. Apgrozībā atrodas banknotes 5, 10, 20, 50, 100, 500, 1000 kunu vērtībā un monētas 1, 2, 5, 10, 20, 50 lipu vērtībā (1 kuna = 100 lipu). Naudu maina visās bankās, viesnīcās, lidostas maiņas punktos.
Daudzos veikalos, restorānos un viesnīcās var norēķināties ar ceļojuma čekiem vai norēķinu kartēm EuroCard/MasterCard, VISA, Diners. Veikalos saglabājiet visus čekus. Ja finansu policija redzēs, ka neņemat čeku, Jūs variet kļūt par pārdevēja līdzzinātāju, kas vēlas izvairīties no nodokļu samaksas.
1 eiro = 7,36 kunas (2007.g. oktobris).

Bankas.
Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai plkst.08.00-15.00 un sestdienās plkst.08.00-12.00.

Veikali.
Darba dienās veikali strādā plkst.08.00-12.00 un plkst.17.00-19.00, sestdienās – līdz pusdienas laikam.

Dzeramais ūdens.
Neiesakām lietot krāna ūdeni. Labāk lietot pudelēs pildītu dzeramo ūdeni.

Dzeramnauda.
Saskaņā ar tradīcijām oficiantam vai viesnīcas apkalpotājam atstāj 5-10% (tas atkarīgs no apkalpošanas kvalitātes) no rēķinā uzrādītās summas.

Apģērbs.
Atrodoties ārpus telpām izvairieties no insektu kodumiem, nēsājiet apģērbu ar garām piedurknēm, garas bikses, galvassegas. Peldoties noderēs gumijas apavi, jo jūrā ir daudz jūras ežu, pie tam lielākā daļa pludmaļu ir kalnainas un akmeņainas.

Ārsti un slimnīcas.
Piepešas slimības vai nelaimes gadījumā ar viesnīcas administratora palīdzību izsauciet ārstu. Dodoties ceļojumā, neaizmirstiet iegādāties medicīniskās apdrošināšanas polisi, uzmanīgi izlasiet visu tur norādīto informāciju. Precizējiet apdrošināšanas prēmijas saņemšanas kārtību (kādi dokumenti nepieciešamības gadījumā Jums jāuzrāda apdrošināšanas sabiedrībai). Apdrošināšanas kompānijas parasti pieprasa sekojošus dokumentus par medicīnas pakalpojumiem: izziņu no ārsta, kurā uzrādīta diagnoze, rēķinu par medicīnas izdevumiem ar ārsta parakstu un zīmogu, zāļu recepti un kvīti par zāļu apmaksu. Iztērēto naudu Jums atmaksās pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas apdrošināšanas kompānijā.

Imunoloģijas profilakse.
Obligāta vakcinācija nav nepieciešama. Ieteicams potēties pret A hepatītu (ievērojot apstākļus). Papildus informāciju Jūs varat saņemt pie sava ģimenes ārsta vai Latvijas infektoloģijas centrā pa tālruni 67014560.

Drošība.
Pastāvīgi nēsājiet galvassegu, saulesbrilles un lietojiet aizsargkrēmu. Vismaz pirmajās dienās iesakām izvairīties no ilgstošas uzturēšanās saulē, jo Jūs variet ātri pārkarst. Nav ieteicams dzert stipri atdzesētus dzērienus, jo temperatūras starpības ietekmē Jūs variet saslimt ar angīnu.
Naudu, dārglietas un pasi iesakām glabāt viesnīcas seifā.

Video un foto uzņemšana.
Stingri aizliegts filmēt un fotogrāfēt militārus un valsts nozīmes objektus. Aizliegts fotogrāfēt dažos muzejos. Fotogrāfējot vietējos iedzīvotājus, vēlams iepriekš pajautāt atļauju.

Transports.
Pilsētas sabiedriskajā autobusā biļete maksā 8 kunas, viena kilometra cena braucienam ar taksometru arī maksā 8 kunas.

Automašīnu noma.
Automašīnas noma uz vienu diennakti Jums izmaksās no 280 līdz 600 kunām, atkarībā no spēkrata tipa. Mašīnu var nomāt personas ne jaunākas par 21 gadu , kurām ir starptautiskā autovadītāja apliecība, ar stāžu ne mazāk kā 2 gadi. Mašīnu izsniedz ar piepildītu degvielas bāku. Nomā tā jāatgriež arī ar pilnu bāku (dīzeļdegviela maksā 5,5 kunas 1 l, bet benzīns – 7-9 kunas 1 l).

Pludmale.
Saulessargu un krēslu noma maksā aptuveni 20 kunas. Lielākā piekrastes daļa ir akmeņaina, tāpēc iesakām nodrošināties ar matraci.

Ievedamo priekšmetu ierobežojumi.
Horvātijā aizliegts ievest vairāk kā 1 l stipro alkoholisko dzērienu, 2 l liķiera vai dzirkstošā vīna, 2 l galda vīna, 200 gab. cigaretes vai 100 gab. cigarellas, 50 gab. cigāru, 50 g smaržu, 250 ml odekolona.
 
Valsts īpatnības.
 
Vārds „Horvātija” horvātu valodā nozīmē „kaklasaite”. Horvātija bija pirmā valsts, kurā parādījās kaklasaites. Arīdzan populārā pildspalva ir horvāta S.Penkala izgudrojums, kurš pirmais pasaulē saņēma tās patentu. Horvātija ir dalmāciešu suņu dzimtene. Splitas katedrāles ēka ir visvecākā katoļu baznīca pasaulē. Dievnamam ir 1 700 g., no tiem 1 300 g. tur notikuši dievkalpojumi. Horvāti 1214.g. izveidoja pirmo slāvu konstitūciju.
Valsts piekrastēs aug unikāli sarkanie koraļļi, pie tam, te ir viena no lielākām delfīnu populācijām Vidusjūrā.

Viesnīcu specifika.
Viesnīcu kategorijas Horvātijā apzīmē ar zvaigznītēm. Valstī ir populāri kempingi un privātie apartamenti. Ne visās viesnīcās ir pieejami atvērtie vai telpās iekšējie baseini un ne visās istabās ir gaisa kondicionētāji. Horvātijā nav lielu viesnīcu kompleksu ar plašām teritorijām, tāpat nav daudz viesnīcu, kas strādātu pēc sistēmas „viss iekļauts”.
Lielākai daļai viesnīcu izteiciens „logi uz jūras pusi” nenozīmē skatu uz jūru, bet tikai istabas izvietojuma raksturojumu. Šādā gadījumā tūristi ne vienmēr aiz loga varēs vērot jūru: to var aizklāt citas ēkas vai augi. Liela daļa zemo kategoriju viesnīcas nav jaunas, tām ir pieticīgs iekārtojums un ēkas interjers, bet tās vienmēr ir sakoptas.

Nacionālā rakstura iezīmes.
Horvāti ir sabiedriska tauta, saglabājusi tādus jēdzienus kā savstarpējā sapratne, savaldīšanās, vēlme problēmas risināt diskusiju ceļā. Aizvien šeit mājo vēsturiskas tradīcijas, kuru elementi ir cieši saistīti ar ģimenes dzīvi.
Horvātiem, tāpat kā krieviem, patīk častuškas, viņi bieži dejo, ir jautri un temperamentīgi. Viņiem piemīt slāvu tautām tik raksturīgās iezīmes: atvērtība, draudzība, sabiedriskums.

Interesanti zināt.
Vasarā Horvātijā notiek ļoti daudz dažādu svētku un festivālu. No 50-tajiem gadiem Dubrovnikā organizē starptautiskās mākslas festivālu „Dubrovniku vasaras spēles”. No 10. jūlija līdz 24. augustam pilsētas pilis, laukumi, torņi un parki pārtop teātra skatuvēs, uz kurām izpilda Eiropas dramatiskās un muzikālās mākslas klasiskos sacerējumus. Iestudē Šekspīru, Moljēru, Gēti un sengrieķu traģēdijas. Organizē grāmatu izstādes, dzejas vakarus un izpilda serenādes.
Jūnijā un jūlijā Zagrebā norisinās jaunā teātra festivāls, jūlijā – starptautiskais folkloras festivāls, jūnijā un jūlijā – Zagrebas vasaras festivāls, no augusta – starptautiskais leļļu teātra festivāls.
Horvātija ir paradīze medniekiem - šeit nodrošināti visi apstākļi briežu, stirnu, meža kuiļu, lapsu, kalna kazu, muflonu un savvaļas putnu medībām.
Plašas ir ūdens izklaides iespējas. Daudzi apgalvo, ka nav labākas vietas par Adrijas jūru, kur nodoties buru sportam. Horvātijā var nomāt sērfinga dēļus, jahtas un kuterus. Jūra vilina arī zemūdens peldēšanas cienītājus – ūdens caurredzamība sasniedz 56 m. Ir iespēja aplūkot ap 400 zivju sugām un jūras moluskus, apskatīt brīnumainās zemūdens klintis un nogrimušo kuģu vrakus.
Horvātijas kalnu augstums nepārsniedz 2 000 m augstumu, tie pārsteidz ar vienreizību un ir iemīļota vieta alpīnistu un klinšu kāpēju treniņiem. Īpaši populāras ir Marianas pussalas klintis, Paklenicas nacionālais parks, Samoboras kalni.
Horvātiju uzskata par pasaules nūdisma centru. Kūrortos ir vairākas atsevišķas teritorijas tiem, kas vēlas atpūsties „kā māte daba radījusi”. Tamdēļ, lai nenokļūtu neveiklā situācijā, iesakām vērīgi sekot norādēm pludmalēs. 1961.g. Horvātijas pilsētā Vrsarā darbu uzsāka īpaši populārais un Eiropā lielākais nūdistu kūrorts Korvesada. Ik gadu to apmeklē tūkstošiem tūristu, bet 1972.g. šeit rīkoja Vispasaules nūdistu kongresu. Arīdzan mūsdienās kūrorts vilina „naturālistus”.

Vietas, kuras nepieciešams apskatīt.
Nacionālais parks „Plitvices ezeri”, Dubrovnika, Istrijas pussala. Atrodoties Horvātijā tūristi parasti izmanto izdevību apmeklēt Venēciju.

Apskates objekti

Horvātijas kalni un smaragda Adrija.
Adrijas jūra apskalo nelielās valstiņas krastus, kas izvietojusies Balkānu pussalā. Šo teritoriju var droši nosaukt par Eiropas skaistāko piekrasti. Dināru kalni, liekas, iebriduši Adrijas jūrā. Gleznaino piekrastes ainavu veido klinšainās pludmales. Valsts daili ir aprakstījuši daudz rakstnieku, tā iemūžināta slavenu mākslinieku audeklos.
Senās Horvātijas pilsētas ir kā mēmas vēstures notikumu, iedzīvotāju likteņu un slavenu cilvēku mīlas stāstu liecinieces, kuras segtas ar noslēpumainības plīvuru. Nejūtieties pārsteigti – daudziem Horvātijas atmosfēra liek no jauna iemīlēties.
 
Tūristiem iesakām aplūkot iespaidīgo klinšaino nogāzi, no jūras iznirušās salas, civilizācijas neskarto kalnu un ezeru ainavas. Saulainā vasara (2 600 saules stundu gadā) un dzidrais, līdz +26°C siltais jūras ūdens vilina atpūtniekus baudīt atpūtu.
Šī ir viena no ekoloģiski tīrākām pasaules vietām. Desmit Horvātijas dabas parki ir pazīstami ne tikai ar valdzinošo ainavu, bet arī ar floras un faunas bagātībām.

Diemžēl, līdz ar Dienvidslāvijas sabrukumu, Eiropas sabiedrības acīs Horvātija piedzīvoja ātras un sāpīgas izmaiņas: no lieliskas atpūtas vietas tā pārtapa cietsirdīga kara epicentrā, gluži vai nolādētā vietā. Tomēr neskatoties uz piedzīvoto traģēdiju - deviņdesmito gadu baisajiem notikumiem, Horvātija gandrīz neko nav zaudējusi no neatkārtojamās pievilcības. Lielāko daļu tūristu iecienītās vietas karš saudzēja un iedzīvotāji varēja tām piešķirt pirmatnējo skatu. Nav šaubu, ka Adrijas jūra ir viena no tūristu apmeklētākajām vietām.
Arī Horvātijas iekšiene ir neticami pievilcīga: neparasti skaisti meži, Plitvices ezeri, pļavas, upes, gleznaini pauguri. Nelielā Horvātija sevī apkopojusi daudz brīnišķīga, kas citās valstīs reti sastopams.

Vecpilsētu nelielās un šaurās ieliņas, baznīcas un klosteri saplūst ar kalniem. Šeit brīnišķīgi aug olīvu koki, mandarīnu un citronu koki, vīnogulāji, mandeļu koki, kalnu pļavās zied lavanda un mimoza, jo vasara ir silta, bet ziema - maiga.
Pludmalēs nav smilšu – visapkārt tikai plakanas klintis, sasmalcinātas šķembas, toties visur skatam paveras brīnišķīgas un neatkārtojamas ainavas.

Vēstures cienītāji Horvātijā radīs prieku sirdij un dvēselei. Viduslaiku atmosfēra saglabājusies Roviņas vecpilsētas mazajās ieliņās un nesen restaurētajā Dubrovnikā, kuru dēvē par Adrijas pērli. Interesenti var apmeklēt iespaidīgas senās Romas laiku drupas (tā ir lielā un iespaidīgā imperatora Diokletiana pils Splitā vai amfiteātris Istras pussalas Pulā). Arī apskatot Plitvices kalnu ezerus vienaldzīgo nav.
 
Horvātija sastāv no 122 pilsētām. Istras pussalā atrodas četras lielākās valsts pilsētas – Pula, Umaga, Poreča, Roviņa. Līdzās pussalai atrodas valsts lielākā osta – Rijeka.
 
Zagreba
450 gadus vecā galvaspilsēta. No 1557.g. ir Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba. Kaut gan 1995.g. pilsētu apšaudīja ar raķetēm, lieli zaudējumi tai netika nodarīti – smaidošie tirgotāji atkal sagaida tūristus greznajos veikalos. Sv.Stefana katedrāli uzbūvēja 1899.g. Tūristus tā priecē ar XIII gs. freskām, renesanses soliem un baroka stilā veidotu marmora altāri un kanceli.
Pilsētas ziemeļrietumu daļā tūristi parasti uzkāpj Lotršaka (Lotrscak) tornī, no kura pilsētu var apskatīt no visām debespusēm. Vērts apmeklēt Klovicevi Dvori galeriju, kur organizē mākslas darbu izstādes. Līdzās ir Sv. Marka baznīca ar daudzkrāsainu dakstiņu mozaīkas jumtu un skulptora Ivana Mestroviča darbiem, vēstures muzeju, horvātu muzeju, Zagrebas muzeju.
Mākslas cienītājiem iesakām apmeklēt Štrossmaijera galeriju pilsētas lejas daļā. Skulptūru parks arī ir iecienīta apskates vieta. Izvēloties muzeju, iesakām pievērst uzmanību Mimaras muzejam, kurā apkopoti daudz iespaidīgu mākslas darbu. Tā ir viena no Eiropas pazīstamākajām mākslas galerijām. Pilsētā ir daudz skaistu parku. Maksimirs ir viens no vecākajiem (tā pirmsākumi rodami XVIII gs.) un lielākiem (18 ha) parkiem pilsētā. Tajā atrodas zooloģiskais dārzs.
Horvātija lepojas arī ar vienu no skaistākajām kapsētām Eiropā ar krāšņiem mauzolejiem, kas atgādina neorenesanses laika stilu. Tā atrodas pilsētas ziemeļu daļā.
 
Rijeka
Klinšaina pludmale un plaukstoša pilsēta. Līdzās Istras pussalai un Krkas salai atrodas lielākā Horvātijas ostas pilsēta Rijeka.
Šeit ir daudz kultūras un zinātnes centru, daudz jauniešu, tāpēc te vienmēr mutuļo dzīve. Rijeka noteikti iepatiksies tiem, kas pēc atpūtas pludmalē meklē izklaides pilsētā.
Rijekas pludmalēs ir daudz klinšu, atpūtnieki no rīta var jūrā izvietoties uz šīm „akmeņainajām saliņām” un vienatnē vērot kristāldzidro jūras ūdeni.
Ūdens šeit ir tik dzidrs, ka var redzēt garām peldošas zivtiņas un akmeņus jūras dibenā, pa kuriem rāpo jūras eži un pieticīgu vietiņu sev meklē jūras zvaigznes.
Pēc restorānu, kafejnīcu vai bāru apmeklējuma zinātkārie tūristi atradīs interesantas vietas pilsētas vecajā daļā aiz Horvātijas Republikas laukuma.
Vecpilsēta ir neliela, bet skaista. Tur valdošā atmosfēra līdzinās Venēcijai. Tiesa - bez tiltiņiem un kanāliem. Te, tāpat kā Itālijas pilsētā uz ūdens, 10 dienu garumā rīko iespaidīgus un krāšņus festivālus. Rijekas karnevāli kļūst aizvien populārāki.
Pilsētas senākais arhitektūras piemineklis ir Vecie pilsētas vārti (Stara Vrata).Vērot lielisku pilsētas panorāmu varēs uzkāpjot Pilsētas tornī (Pod uriloj) vai aizsardzības tornī, kā arī no Kalvārijas pakalna. Tieslietu pilī iesakām apmeklēt vēstures un jūrniecības muzeju.
Viduslaiku vēstures liecinieci Trsatas pili, kādreiz uzskatīja par stratēģiski svarīgu objektu. Mūsdienās tā ir iecienīta tūristu un pilsētas iedzīvotāju pastaigu vieta, kur organizē kultūras un izklaides pasākumus, mākslinieki tirgo savus izstrādājumus un ir daudz suvenīru veikaliņu. Pakalna pakājē līdzās pilij atrodas Sv.Jaunavas Marijas baznīca, franciskāņu klosteris un Sv. Jura baznīca.
   
Dubrovnika
Adrijas skaistākā pilsēta. Valsts dienvidos izvietojusies pilsēta-cietoksnis Dubrovnika jau 1 300 gadus ir slavena lieliem akmeņiem izliktām ielām un laukumiem, augstām mājām, klosteriem, baznīcām, pilīm, strūklakām un muzejiem.
To uzskata par vienu no skaistākajām Adrijas jūras piekrastes pilsētām. Dubrovnika iekļauta UNESCO pasaules vēstures un kultūras mantojuma saraksta zelta fondā.
Visā Horvātijas teritorijā ir tīrs ūdens, tomēr pastāv uzskats ka Adrijas jūra pie Dubrovnikas ir īpaši tīra. Tas ir pazīstamākais kūrorts Horvātijas dienvidos. Šeit ir maigs Vidusjūras klimats, lieliska daba (priežu sili, ciedru un lauru koki). Dubrovnikas krāšņums – jūras piekrastes garumā izsijātās salas, kuru apskatei tiek organizētas ekskursijas. Aiz pilsētas, jūras krastā ir krāšņas, zaļumos slīgstošas lagūnas, kurām līdzās atrodas vairāki tūristu ciematiņi.
Rakstnieks Bernards Šovs ir teicis: „Tam, kurš meklē paradīzi zemes virsū, jāapmeklē Dubrovnika, jo nekur citur vairs neatrast tādu cēlumu un mierīgumu”.
Pilsētu dibināja VII gs. tai apkārt uzceļot garu akmens sienu, kuru vairāku gadsimtu garumā pārbūvēja. Sienas garums ir vairāk kā 2 km, augstums – 25 m. Sienas 16 torņi atstāj neaizmirstamu iespaidu uz katru, kurš pabijis Dubrovnikā.
Pilsētā ir iecienīti zinātnes un kultūras objekti. Apskates vērta ir mākslas galerija, jūrniecības muzejs, novada etnogrāfiskais muzejs, katedrāle, pilsētas aizbildņa Sv.Blaziusa baznīca.
Pilsēta ir slavena ne tikai ar daudzajiem vēstures pieminekļiem, bet arī ar kūrortu. Katru gadu te norisinās starptautiski festivāli – klimats tam ir atbilstošs.
Laika apstākļi piesaista arī sportistus – visa gada garumā Dubrovnikā norisinās starptautiskas sporta sacensības.
 
Splita
Cēlākā pilsēta. Splita ir Dalmācijas provinces centrs. Tā atrodas starp Dubrovniku un Zadaru, to uzskata par Horvātijas cēlāko pilsētu. Pilsētas nosaukums cēlies no latīņu vārda Palatium, kas nozīmē „pils”. Pilsēta, kas nesen atzīmēja savu 1 700 jubileju, dibināta vietā, kur slējās Romas imperatora Diokletiana pils. Pils izcēlās ar grandioziem izmēriem. Tās teritorijā ierīkoja imperatora rezidenci, kā arī dievnamu un mauzoleju. Līdz mūsdienām saglabājies oriģinālais vestibils, kolonāde, Jupītera templis. Diokletiana mauzoleja palieku vietā tagad atrodas katedrāle. Līdzās – viduslaiku ēkas, tai skaitā arī XV gs. uzbūvētais Rātsnams.
Viens no interesantākiem Splitā ir XVII gs. cietoksnī iekārtotais jūras muzejs, kurā apkopota liela karšu, fotogrāfiju, gliemežvāku, rokudarbu, instrumentu un ieroču kolekcija. Zem klajas debess iekārtotais arheoloģijas muzejs arī šķiet interesants tūristiem. Mestroviča galerijā savākta iespaidīga talantīgo horvātu tēlnieku-modernistu skulptūru ekspozīcija.
Splita – populārs horvātu kūrorts ar eksotiskām lagūnām, lieliskām viesnīcām un vilinošām pludmalēm. No kūrorta ļoti ērti nokļūt Brača un Hvara salās, no šejienes tālāk iespējams apmeklēt Krkas parku un Plitvices ezerus.
Runā, ka šeit dzīvojot visskaistākās horvātu sievietes – divas no viņām kronētas par „Mis Pasaule”.
 
Horvātijas salas- piekrastes pērles

Krkas sala.
Lielākā horvātu sala Adrijā, kurā ir arī lidosta. Salu ar valsts kontinentālo daļu savieno mūsdienīgs tilts. Krka atšķiras ar neaprakstāmi  skaistu dabu un maigu klimatu. Salas ainavu papildina daudz mazu lagūnu un jomu.
Adrijas jūrā ir zivju, garneļu, krabju un citu jūras velšu pārpilnība un plaukst zvejniecība. Krka ir pazīstama ar iespaidīgo vecpilsētu, katedrāli, pilsētas sienas drupām un, protams, ar medikamentu ražošanu (uz daudziem zāļu iesaiņojumiem noteikti būsiet pamanījuši uzrakstu KRKA).

Brača sala.
Adrijas jūras otra lielākā sala, kuras centrā atrodas pati augstākā Horvātijas salu smaile – Vidova kalns (Vidova Gora 779 m).
Salā iegūto kaļķakmeni izmantojuši daudzu pasaulē zināmu ēku celtniecībai: piemēram, Diokletiana pilij Splitā, Baltajam namam Vašingtonā.
Sala ir viens no labākajiem Horvātijas kūrortiem. Te atrodas gleznainākā pludmale Adrijas jūras piekrastē – Zelta rags (Zlatni rat), kura fotogrāfijas izmanto Horvātijas reklāmas katalogos un atklātnēs.

Košļjunas (Košljun)
Nelielajā salā ir iespēja apmeklēt franciskāņu klosteri un muzeju. Salas ciematiņš ir pazīstams ar senām vīndaru tradīcijām, tur Jums piedāvās nobaudīt vietējo vīnu.

Pagas sala
Ir slavena Horvātijā ar aitas piena sieru. Salu iecienījuši mednieki, kuriem šeit izveidoti īpaši labvēlīgi apstākļi.

Cres sala
Viduslaikos piederēja Venēcijas Republikai, kuras arhitektūras stils aizvien redzams salas ēkās.

Nacionālais parks „Plitvices ezeri”
Parku 1979.g. iekļāva UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ūdens virsmas parkā aizņem 217 ha, meža platība – 22 308 ha.
Tūristu ērtībām te izveidotas lieliskas taciņas pastaigām, pa kurām ejot iespējams ieraudzīt parka visskaistākās vietas. Vietām taciņas ir ar koka segumu – laipas pārliktas pāri nelieliem ezeriem, vietām uzcelts tiltiņš līdzās stāvai klintij, vietām tās līkumo pa kalnu pakāji.
Pāri lielākiem ezeriem var pārkļūt ar jahtu, plostu, bet ielejas restorānā lieliski papusdienot. Gleznainajā parkā pavadīta diena Jūs nenogurdinās.
Mežiem apaugušajos kalnos slēpjas 16 lieli un mazi ezeri ar kristāldzidru ūdeni. Ezeri izvietojušies dažādos augstumos, ūdens no augstākiem ezeriem ar šaurām kaskādēm tek lejā pa klinšu sienām. Šauro strūkliņu straumīte rada neatkārtojamu ainavu. Tūristi te jūtas kā burvīgā pasakā, kuru nav skārusi cilvēka roka. Zivju bari kristāldzidrajā ūdenī piepeld tieši pie tūristu taciņām.
Kalnu nogāzēs starp kokiem aug ciklamenas (tās pašas, kuras pie mums audzē istabas apstākļos).
Plitvices ezeri izceļ Horvātijas kalnu neatkārtojamo skaistumu. Te noteikti ir jāatbrauc un jāredz savām acīm daiļumu, kuru radījusi daba.
 
Uz vienu dienu Venēcijā
Adrijas jūras otrā krastā atrodas Itālija. Tas iedvesmo tūristus uz vienu dienu nokļūt Itālijas pilsētās – Venēcijā un Triestā.
Ietinusies romantiskā plīvurā, dzejnieku dievinātā Venēcija ir īpašu noskaņu pilsēta. Renesanses laika pilis, tiltu un tiltiņu arkas, kanāla straumē peldošas krāšņas gondolas, eleganti gondoljeri, itāļu melodijas iedvesmo un savaldzina šīs neatkārtojamās pilsētas viesus. Atmiņās paliek pastaigas Sv. Marka laukumā, Bazilikas apmeklējums, Dodžu pils un Nopūtu tilts. Venēciešu muzeju eksponāti un mākslas galerijas neatstās vienaldzīgus mākslas lietpratējus. Jūs pārliecināsieties, ka Venēcija ir pilsēta-leģenda.

Svarīgas adreses
Latvijas Republikas vēstniecība. Rezidē Čehijā, Prāgā:
Argita Daudze, Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece
3 Hradeshinska Str., P.O. Box 54, 10100 Prague, Czech Republic
Tel.: +420 255 700 881, +420 255 700 882 (Konsulārā daļa)
Fakss: +420 255 700 880
E-pasts: embassy.czech@mfa.gov.lv

  ← atpakaļ
 
 
+371 67442499
 
    Copyright © ALVEKS 2008. All rights reserved info@atravel.lv         Adrese: Auru ielā 7b-4, Rīga, LV-1069, Latvija Izstrādaja majaslapa.lv