Francija – īsta ceļotāja paradīze
Platība. 643 427 km2.
Galvaspilsēta. Parīze (10,2 milj. iedzīvotāju).
Ģeogrāfija. Francija ir lielākā Rietumeiropas valsts. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Beļģiju un Luksemburgu, austrumos – ar Vāciju, Šveici un Itāliju, dienvidos – ar Spāniju. Francijas krastus apskalo Ziemeļjūra, Lamanša jūras šauruma, Atlantijas okeāna un Vidusjūras ūdeņi. Lielākoties tā ir līdzenumu zeme, tikai 7 % no teritorijas atrodas augstāk par 1000 m atzīmi. Visaugstākie un jaunākie kalni ir Francijas Alpi, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, pie Itālijas robežas. Vairāk nekā 100 šā vērienīgā kalnu masīva virsotņu augstums pārsniedz 3000 m. Starp tām augstākā virsotne Eiropā – Monblāns (4807 m). Lieluma ziņā otrais kalnu masīvs ir Francijas dienvidos esošie Pireneju kalni, kas atdala Franciju no Spānijas. Ir arī zemāki, mežiem apauguši kalni - Jura, Vogēzi, Ardēni un Centrālais masīvs. Lielākās Francijas upes: Luāra, Rona, Garona un Sēna.
Administratīvais iedalījums.
Francija iedalīta 26 reģionos, no kuriem 22 atrodas Eiropā un 4 ir aizjūras teritorijas. Reģioni, savukārt, sadalīti departamentos. Kopumā Francijā ir 100 departamenti. Lielākā daļa ziemas kūrortu atrodas Savojā (Savoie), Augšsavojā (Haute Savoie), Izērā (Isère) un Augstajos Alpos (Hautes-Alpes).
Lielākās pilsētas.
Parīze (10,2 milj.), Marseļa (0,8 milj.), Liona (0,47 milj.), Tulūza (0,44 mlj.).
Klimats.
Pārsvarā mērens, ziemas maigas. Alpos valda kontinentālais klimats, kuru maigāku dara Vidusjūras ietekme. Kalnos skaidri izteiktas augstieņu klimatiskās joslas. Vasaras ir lietainas un vēsas (1 000 m augstumā apmēram 10 °C), bet ziemas aukstas (no -5 ° līdz -10 °C) ar stipriem vējiem un bagātīgu sniega daudzumu. 2500 metru augstumā gadā vidēji nokrīt vairāk nekā 2000 mm nokrišņu, sniegs nenokūst septiņus mēnešus vai pat vēl ilgāk.
Iedzīvotāji.
Iedzīvotāju skaits ir apmēram 63 milj. Šajā ziņā Francija ieņem trešo vietu Eiropā, aiz Krievijas un Vācijas. Vairāk nekā 8 % iedzīvotāju ir imigranti. Apmēram 1,7 milj. – itālieši, spāņi, portugāļi, poļi, vairāk nekā 2 milj. – ieceļotāji no bijušajām Francijas kolonijām Āfrikā (Marokas, Alžīrijas, Tunisijas) un citām Āfrikas valstīm, apmēram 0,8 milj. – ieceļotāji no Āzijas. Pēdējā laikā Francijas iedzīvotāju skaits galvenokārt pieaug uz imigrantu un viņu ģimeņu rēķina. Šī iemesla dēļ francūži uzskata, ka imigrantu pieplūdums pakāpeniski jālikvidē.
Valoda.
Valsts valoda – franču. Reģionos runā septiņos dialektos. 86 % francūžu runā tikai dzimtajā valodā, apmēram 3 % runā vācu valodā vai vācu dialektā, aptuveni 2,5 % runā arābu valodā, bet aptuveni 6 % runā tikai atsevišķiem reģioniem raksturīgos dialektos. Francijā runā arī portugāļu, itāļu un arābu valodā. Attiecībā uz angļu valodu francūži ir visnotaļ jutīgi, tādēļ šo valodu jāizmanto piesardzīgi - ja uzreiz sāksiet runāt angliski, Jums var nepievērst uzmanību. Lai neaizvainotu francūzi, saruna obligāti jāsāk ar jautājumu: „Vai jūs runājat angļu valodā?”
Reliģija.
Saskaņā ar 2007. gada ziemā veiktā pētījuma datiem, 51 % francūžu ir katoļi, gandrīz 30 % atzinuši, ka ir ateisti, 4 % ir musulmaņi, 3 % protestanti, 1 % ir jūdaisti, bet veseli 10 % ierindoja sevi citu reliģiju ticīgo skaitā vai norādīja, ka nezina, kam tic.
Valsts vadība un politika.
Francijas Republika. Valsts vadītājs ir prezidents, kuru ievēl uz pieciem gadiem. Likumdevēja vara pieder divpalātu parlamentam, ko veido Nacionālā Asambleja un Senāts. Ievērojams fakts: francūži ir ļoti uzticīgi saviem valsts vadītājiem - kopš 1974. gada valsti vadījuši tikai četri prezidenti.
Ekonomika.
Vispārējāekonomikas apjoma ziņā Francija ieņem piekto vietu pasaulē, bet lauksaimniecības produktu eksporta ziņā - otro vietu pasaulē. Jau neskaitāmus gadus tūristu apmeklējumu skaita ziņā Francijai pieder līderpozīcijas pasaulē: gadā valsti apmeklē apmēram 80 milj. tūristu, un šis skaitlis pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu.
Galvenās saimnieciskās nozares: autorūpniecība, elektrotehniskā rūpniecība, kuģubūve un aviobūvniecība. Pasaulē plaši pazīstama ir Francijas ķīmiskās rūpniecības produkcija, sākot ar sintētisko šķiedru, plastmasu, mēslojumu, automašīnu riepām un beidzot ar ārstniecības līdzekļiem un parfimēriju. Kopš neatminamiem laikiem pasaulē slavens ir Francijas tekstils un trikotāža, šūtās modes preces, galantērijas preces, dārgas rotas. Kodolelektroenerģijas ražošanas jomā Francija ieņem otro vietu pasaulē, šajā jomā piekāpjoties tikai ASV.
Paradoksāli, taču pēdējos 30 gados Francijā gandrīz katrs desmitais iedzīvotājs ir bezdarbnieks, tomēr tas valstij netraucē konkurēt pasaules tirgos.
Resursi.
Derīgo izrakteņu karte Francijā ir viena no raibākajām ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Ziemeļaustrumos atrodas ievērojamas dzelzs rūdas, akmens, kālija un akmeņogļu atradnes. Alumīnija ražošanā izmantojamā boksīta rezerves ir valsts dienvidos – tiešā Alpu upju tuvumā, kas dod lētu hidroenerģiju. Gāzes un naftas ieguvi veic valsts dienvidaustrumos. Urāna ieguves ziņā Francijai Eiropā pieder līderpozīcijas, bet dzelzs rūdas ieguvē – ceturtā vieta.
Ēdieni.
Izsmalcinātā franču virtuve ir ieguvusi pasaules slavu. Ēdienu gatavošana francūžiem jau sen pārvērtusies par kultu. Tajā pašā laikā teiciens „franču virtuve” ir ārkārtīgi plašs jēdziens, jo katrā Francijas provincē ir savi „firmas ēdieni” (franču valodā spécialités), ko gatavo no attiecīgajam reģionam raksturīgiem produktiem.
Alpu reģionā Savojā, kur atrodas lielākā daļa Francijas kalnu slēpošanas kūrortu, ievērojama vieta ēdienkartē ierādīta sieram. Vispopulārākais ēdiens ir fondī (Fondue savoyarde), ko gatavo no karstā baltvīnā izkausēta siera. Katliņu ar fondī novieto galda vidū, zem tā aizdedz spirta lampiņu, lai siers nesarec. Atsevišķi pasniedz gabaliņos sagrieztu, nedaudz apkaltušu maizi, kartupeļus vai pat augļus. Katrs pie galda sēdošais uzdur uz garas dakšiņas gabaliņu maizes un mērc to putojošajā siera masā. Fondī neēd vienatnē. Tas nav vienkārši ēdiens, bet gan savdabīgs rituāls, kas tuvina cilvēkus kopīgas maltītes laikā. Ļoti populāra ir arī raklete (Raclette savoyarde) – karsts, kausēts siers, ko pārlej vārītiem kartupeļiem un kūpinātai gaļai un pasniedz ar sālītiem gurķīšiem. Vēl viens izteikts Alpu reģiona ēdiens ir „Tartiflette“ – sacepums no kartupeļiem, cūkgaļas un tradicionālā siera „reblošona”.
Ēdiens francūžiem ir svēts, tādēļ katru dienu apmēram 13:00 un katru vakaru ap 20:00 visa tauta sēžas pie galda. Daudzi restorāni un kafejnīcas šajā laikā ir pārpildīti, tādēļ jāierodas vai nu kādu laiciņu iepriekš, vai laikus jāpasūta galdiņš. Parasti franču brokastis ir ļoti pieticīgas: apelsīnu sula, džems, kruasāns (kārtainās mīklas radziņš), kafija. Francūžiem otrās brokastis atbilst mūsu pusdienām, bet vakariņo viņi vēlu. Francūži labprāt ēd nesteidzīgi, izbaudot maltīti. Pirms maltītes pieņemts iedzert kādu glāzi apetīti rosinoša aperitīva. Savukārt desertā saldumu vietā bieži vien pasniedz sagrieztus vairāku siera šķirņu gabaliņus.
Dzērieni.
Ikvienu francūža maltīti grūti iztēloties bez vīna, ko bieži izmanto arī ēdienu gatavošanai. Vīnogu vīna darīšanas ziņā Francija pasaulē ir otrajā vietā, tūlīt aiz Itālijas. Viens no lielākajiem vīna darīšanas reģioniem valstī ir Alpu departaments Savoja, kur ar vīna darīšanu nodarbojās jau antīkajos laikos. Šobrīd Savojā audzē 23 vīnkoku veidus. Kalnu apvidus ilgie un saulainie rudeņi ļauj šeit ievākt lieliskas vīnogu ražas. Savojas vīni lielākoties ir viegli baltvīni ar svaigu garšu un augļu aromātu. Pie augstākās šķiras vīniem pieder ”Vins de Savoie”, ”Roussette de Savoie”, ”Seyssel” un ”Crepy”. No stipriem vietējiem dzērieniem īpaši populārs ir „Ženepī” (Genepi) – Alpu kalnu augu uzlējums. Pasaulslavens ir arī liķieris „Šartrēze” (Chartreuse), kuru dara Grandšartrēzes kolsterī, netālu no Grenobles. Ir divi „Šartrēzes” veidi: 40° stiprais dzeltenais liķieris, kura pagatavošanā izmanto 120 sastāvdaļas, un 55° stiprais zaļais liķieris no 250 sastāvdaļām. Gan „Ženepī”, gan „Šartrēzi” francūži parasti dzer pēc maltītes, lai uzlabotu gremošanu.
Vēstures fakti.
Senatnē Francijas teritoriju apdzīvoja galli (ķeltu ciltis), no kuriem arī radies tās senais nosaukums – Gallija. Ap 1 gs. p.m.ē. vidu Galliju iekaroja Romieši, bet mūsu ēras 13 gs. tika izveidota Rietumfranku karaliste, un valsts ieguva Francijas nosaukumu. 1337. gadā sākās Simtgadu karš ar angļiem, kurā spilgti izcēlās Žanna d’Arka. Pēc uzvaras 100 gadu karā, angļi tika padzīti no franču zemēm un atjaunota Francijas vienotība zem viena karaļa varas. 16 gs., kad Franciā valdīja karalis Ludviķis XIV, tā kļuva par varenāko valsti Eiropā – šeit uzplauka amatniecība, zinātne un māksla. Lielās franču revolūcijas laikā 1792. gadā monarhiju gāza un izveidojās republika. 19 gs. Francijā bija vēsturisku notikumu pārbagāts: Napoleona impērijas uzplaukums un sabrukums, jauna revolūcija, Parīzes Komūna un Trešās Republikas izveidošana. Francijas vēsturē 19 gs. iegājis arī kā svešu zemju iekarošanas laiks, kad Francija, tūlīt aiz Anglijas, kļuva par otru lielāko valsti Āzijas, Āfrikas un Okeānijas koloniju skaita ziņā. Otrā Pasaules kara laikā Francija tika okupēta, un pēc kara beigām tās kolonijas cita pēc citas izcīnīja neatkarību. 1958. gadā pēc ģenerāļa Šarla de Golla ierosinājuma tika pieņemta 5. Republikas Konstitūcija, kas paplašināja valsts prezidenta tiesības.
Mūsdienās Francijai ir ievērojama loma Eiropas Savienībā. Francijas austrumu pilsēta Strasbūra ir Eiropas Parlamenta galvaspilsēta.
NODERĪGI PADOMI
Elektrība.
Elektrotīkla spriegums220 V.
Tālrunis.
Taksofonos izmanto kartes, kuras var iegādāties preses kioskos vai tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās. Zvanīt no taksofoniem ir lētāk nekā izmantot viesnīcas tālruni. Francijas starptautiskais kods – 33. Uz Latviju ir jāzvana šādi: 00 371 + Latvijas pilsētas kods + abonenta tālruņa numurs.
Nauda.
Naudas vienība Francijā ir eiro (EUR). Apgrozībā ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro nomināla banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu monētas, 1 un 2 eiro monētas. Valūtas maiņu veic visas bankas, valūtas maiņas punkti un valūtas maiņas automāti. Turklāt visas bankas pieņem ceļojuma čekus, bet bankas automāti apkalpo eiročeku kartes ar PIN kodu. Daži bankas automāti apkalpo MasterCard, VISA un American Express kartes.
Veikalu darba laiks.
Slēpošanas reģionos veikali parasti strādā no 9.00 līdz 12.00 un apmēram no 15.00 līdz 19.00, svētdienās un pirmdienās – slēgts. Banku darba laiks: pirmdiena - piektdiena no 9:00 līdz 16.00. Bankas nestrādā brīvdienās, valsts svētku dienās un tiek slēgtas pirms svarīgiem svētkiem.
Dzeramnauda.Tradicionāli viesmīlim atstāj apmēram 5–10 % no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes).
Ārsti un slimnīcas.
Negaidītas saslimšanas vai nelaimes gadījumā jāvēršas pie ārsta vai tas ir jāizsauc ar viesnīcas administratora starpniecību. Par medicīnisku pakalpojumu sniegšanu pieprasiet šādus dokumentus: ārsta izsniegtu izziņu, kurā norādīta diagnoze, ar ārsta parakstu un zīmogu apstiprinātu medicīnisko izdevumu rēķinu, recepti zāļu iegādei un kvīti par izrakstītajām zālēm.
Ārstēšanās slimnīcā, transports, ātrās palīdzības pakalpojumi tiks atmaksāti tikai tad, ja Jūs esat apdrošinājies un laikus vērsies pie apdrošināšanas kompānijas pārstāvja (adreses norādītas polisē), kurš ir pilnvarots rūpēties par Jūsu ārstēšanu un norēķināties par to. Uzmanīgi izlasiet visu polisē sniegto informāciju.
Evakuējot cietušo no nogāzes, glābēji var pieprasīt no viņa apdrošināšanas kompānijas tālruņa un faksa numuru, kā arī apdrošināšanas numuru. Tādēļ vēlams šīs ziņas pierakstīt atsevišķi vai vienmēr nēsāt sev līdzi apdrošināšanas polisi.
Imūnprofilakse.
Obligāta vakcinēšanās tūristiem nav noteikta. Lai saņemtu papildu informāciju, vērsieties pie sava ģimenes ārsta vai zvaniet uz Latvijas Infektoloģijas centru pa tālruni 7014500.
Drošības pasākumi.
Pat tad, ja laiks ir apmācies, kalnos saule ir ļoti aktīva, tādēļ nepieciešams vilkt saulesbrilles un lietot aizsargkrēmu (kā arī lūpu balzamu, kas aizsargās pret aukstumu un spēcīga vēja ietekmi). Bērniem slēpojot obligāti jāvelk ķivere. Ieteicams neatstāt inventāru bez uzraudzības, kalnos mēdz notikt arī zādzības. Naudu, vērtslietas un pasi ieteicams glabāt viesnīcas seifā.
Transports.
Kalnu kūrortos parasti kursē bezmaksas autobusi, kas nogādā slēpotājus pie pacēlājiem. Lielos slēpošanas reģionos ne vienmēr ir autobusu satiksme starp dažādām ielejām, tādēļ ieteicams laikus uzzināt pacēlāju slēgšanas laiku, lai nenokavētu pēdējo nobraucienu. Pieejami arī taksometra pakalpojumi, kurus apmaksā pēc skaitītāja.
Autonoma.
Slēpošanas kūrortos auto noma nav lēta. Labāk vērsties tuvējo lielo pilsētu auto nomās. Automašīnu noīrēt var persona, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir spēkā esoša Eiropas parauga autovadītāja apliecība (auto vadīšanas stāžs – ne mazāk par vienu gadu). Nepieciešama arī spēkā esoša, uz autovadītāja vārda izsniegta kredītkarte. Šajā kredītkartē tiks bloķēta drošības depozīta summa un summa, kas nepieciešama automašīnas uzpildīšanai ar degvielu. Jūs saņemsiet automašīnu ar pilnu degvielas tvertni, un ar pilnu degvielas tvertni tā ir arī jāatdod atpakaļ.
Ievešanas ierobežojumi.
ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi šādi priekšmeti: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna un 110 litri alus.
VALSTS SPECIFIKA
Valsts īpašās iezīmes.
Francija ir neparasti daudzveidīga un daudzšķautņaina: romantiskā Parīze, mūžīgo svētku Disnejlenda, sniegotās Alpu virsotnes, viduslaiku pilis Luāras ielejā, Zilā krasta glāsmainā jūra, nenovērtējamais kultūras mantojums un daudz kas cits.
Kalnu slēpošanas cienītājus Francijā piesaista plašās slēpošanas iespējas. Francijas Alpos – teritorijā, kuras platība ir apmēram 1/3 Latvijas teritorijas, vienuviet atrodas vairāk nekā 200 kalnu slēpošanas kūrorti, kas veido ideālus apstākļus ziemas sportam un atpūtai. Šā reģiona viesnīcas un apartamenti spēj uzņemt vairāk nekā divus miljonus cilvēku vienlaikus, pacēlāju milzīgā caurlaidības spēja - 2,3 milj. slēpotāju, tādējādi garantējot darbu bez rindu veidošanās. Vesela „armija” (vairāk nekā 15,5 tūkstoši) Francijas Kalnu slēpošanas skolas ESF instruktoru ir gatava visīsākajā laika posmā iemācīt slēpot iesācējus un uzlabot pieredzējušu slēpotāju tehniku.
Tieši Francijā ir radies slēpotājiem labi pazīstamais jēdziens „apre–ski” (fr. après ski- „pēc slēpēm”). Francijā „apre-ski” saprot ne vien kā iespēju pēc slēpošanas iedzert alkoholisku dzērienu, bet plašākā izpratnē – vakara pasākumus un aktīvu atpūtu: sporta zāles un baseinus, masāžas, ūdens procedūru kursus un daudz ko citu. Šeit nopietni attiecas arī pret atpūtas organizēšanu tiem tūristiem, kuri uz kūrortu atbraukuši nevis slēpot, bet vienkārši atpūsties. Viņiem piedāvā kājām gājējiem paredzētus maršrutus, izbraucienus ar sniega motocikliem, zemnieku fermu apmeklēšanu, kurā iekļauta vietējo sieru un vīnu degustēšana, vizināšanos kamanās un ar suņu pajūgiem, panorāmas lidojumus ar helikopteru vai ar gaisa baloniem, kā arī tādas „adrenalīna” izklaides kā autosacīkstes uz ledus un zemledus niršanu.
Viesnīcu specifika.
Francijas Alpu kūrorti ir ļoti dažādi – sākot ar tradicionāliem Alpu ciematiņiem ar koka un akmens ēkām, līdz mūsdienīgiem daudzstāvu sporta un atpūtas kompleksiem. Viesnīcas un apartamenti lielākoties atbilst Eiropas standartiem, taču dažkārt gadās arī vecā tipa apartamenti. Šeit novērojams izteikts cenu un pakalpojumu kontrasts. Viesnīcas Francijas kalnu slēpošanas kūrortos ir vienas no dārgākajām Alpos. Viesnīcu piedāvātā ēdināšana: brokastis – zviedru galds, bet vakariņas parasti pasūta, pamatojoties uz piedāvāto ēdienkarti. Daudzās viesnīcās var pasūtīt brokastis numurā, taču tad tās būs ievērojami pieticīgākas par zviedru galdu. Apartamentu iemītnieki par ēdināšanu rūpējas paši. Nelielu grupu izmitināšanai ļoti piemērotas ir Alpu kotedžas jeb tā sauktie „šalē” – nelielas, tradicionālā stilā būvētas koka mājiņas 8-16 cilvēkiem. Mājiņās ir dažas atsevišķas istabas, kamīnzāle un nereti arī sauna vai džakuzi. Jāuzsver, ka, ierodoties apartamentos vai šalē, ir jāiemaksā drošības nauda vai jānorāda kredītkartes numurs. Gultas veļu un dvieļus var iznomāt papildus. Apartamentu, viesnīcu un šalē iemītnieki maksā kūrorta nodokli (vidēji 1 eiro diennaktī, atkarībā no vecuma, kā arī no kūrorta un viesnīcas kategorijas).
Ierašanās dienā iekārtošanās apartamentos vai šalē notiek pēc plkst. 16:00 vai 17:00. Pirms aizbraukšanas apartamenti vai šalē ir jāuzkopj pašiem, pretējā gadījumā uzkopšanas izmaksas tiks noņemtas no Jūsu iemaksātās drošības naudas.
Nacionālā rakstura iezīmes.
Francūžu kredo: māksla dzīvot – tas nozīmē gūt no dzīves pēc iespējas lielāku baudu. Francūžiem nepatīk smags, netīrs, vienmuļš darbs, viņi uzskata, ka darbs ir māksla. „Katra diena ir kā svētki. Garlaicība nav izturama!” apgalvo francūži.
Francūži labprāt patērzē ar ārzemniekiem, taču savās mājās tos ielūdz reti. Sarunas par naudu viņi uzskata par sliktā toņa pazīmi. Tādēļ, ja nevēlaties, lai jūs uzskata par tumsoni, nejautājiet francūzim par viņa ienākumiem un to, cik viņš tērē savām vajadzībām.
Francūži dievina futbolu. Jau divas reizes Pasaules čempionāts futbolā noritējis Francijā, turklāt sacensībās, kas viņu valstī notika 1998. gadā, Francijas izlase pirmo reizi kļuva par pasaules čempioniem.
Vērts izbaudīt.
Ja esat ieradies kalnos atpūsties kopā ar draugu kompāniju, pasūtiet restorānā fondī. Vakariņas būs ievērojami jautrākas, ja ikviens, kura maizes gabaliņš iekritīs kopīgajā katliņā, par sodu izdzers glāzi vīna. Nogaršojiet arī dažādās franču siera šķirnes, kuras diez vai izdosies nobaudīt kaut kur citur. Brokastīm tuvākajā maiznīcā iegādājieties vēl karstos kruasānus – nekur citur tos neprot cept tik gardus kā Francijā. Savukārt kā dāvanu mājās palicējiem nopērciet pudeli Alpu liķiera „Ženepī”, bet bērniem noteikti patiks svilpojošais mīkstais zvēriņš „marmotte” .
Interesanti fakti no valsts dzīves.
Vīna cienītāji.
Pēc vidējā vīna patēriņa uz vienu cilvēku Francija ieņem Eiropā otro vietu (aiz Luksemburgas).
Ilgdzīvotāji.Dzīves ilguma ziņāfrancūzietes Eiropas Savienībā ieņem pirmo vietu, bet Francijas vīrieši šajā ziņā ir trešajā vietā.
Darba tirgus īpatnības.
Francūži ir vieni no tiem, kuri Eiropas Savienības valstīs strādā vismazāk (oficiāla ir 35 stundu darba nedēļa), un vieni no tiem, kuri valstij maksā vislielākos nodokļus (43 %).
Izgudrojumi.Vispopulārākie francūžu izgudrojumi: izpletnis, gaisa balons, fotogrāfija, animācija un kino.
Visātrākais vilciens.
Francijā kursējošais TGV vilciens ir ātrākais vilciens pasaulē. Tā vidējais ātrums sasniedz 263,3 km/h. 2007. gada aprīli fiksēts rekords – vilciens traucās ar ātrumu 574,8 km/h.
Vislielākais kuģis. 2004. gadā Francijā uzbūvēts pasaulē lielākais kruīzu kuģis – „Queen Mary 2“.
Triju Ziemas Olimpisko spēļu valsts. Šamonī (1924.), Grenoble (1968.) un Albertvilla (1992.).
Svarīgas adreses.
LATVIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIECĪBA FRANCIJĀ
6, Villa Said, 75116 Paris, France
Tālr.+ 33 1 536 458 10, + 33 1 536 458 16
Fakss + 33 1 536 458 19
E-pasts: embassy.france@mfa.gov.lv
