Mūžam vilinošā Itālija
„Italos” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ‘vēršu, teļu zeme’. Itālija ir slavena ar savu vēsturi, kultūru un mākslas mantojumu. Itālija ir garīgais patvērums, kas apbur ar savu daiļumu, mākslas garu un kultūras savdabīgumu.
Šī ir klasiska tūrisma valsts, kas visā pasaulē ir ļoti populāra. Mūžam vilinošā zeme – tā Itāliju dēvēja senatnē un tā ceļotāji to sauc vēl šobaltdien.
Ik gadu valsti apmeklē miljoni tūristu. Viņus vilina daudzie vēstures un kultūras pieminekļi, maigais subtropu klimats, ainavu dažādība, lieliskās pludmales, dzidrais ūdens, prestižie kūrorti un arī itāliešu virtuve. Vilina Itālijai piederošās salas un Vidusjūras rietumu piekraste. Klimata dēļ valsti nereti dēvē par Eiropas dārzu – šeit aug citrusaugļu koki, persiki, dažādi riekstkoki un vairāk nekā 250 vīnogu šķirnes.
Viesmīlīgie un dzīvespriecīgie itālieši uztur lielisku atpūtas gaisotni, viņi mudina uz jautrību un saskarsmi, aicina baudīt visus dzīves priekus. Lai arī kur šajā valstī Jūs nokļūsiet (zeltainā pludmalē, restorānā, greznā veikalā vai muzejā), visur būsiet laipni gaidīti.
Tikai Itālijā Jūs varēsiet redzēt tādu daudzumu mākslas darbu. Pat vismazākajā pilsētiņā to ir daudz. Antīkā kultūra, Romas impērijas zelta laikmets, Florences dārgumi, unikālā un mistiskā Venēcija, Sanmarīno (miniatūra pilsētvalsts Itālijā), Verona (Romeo un Džuljetas mūžīgās mīlestības pilsēta) un, protams, Roma – sinonīms vēstures jēdzienam. Itālija – tie ir etrusku apbedījumi, impērijas svētnīcas, agrīnās kristiešu baznīcas, viduslaiku zvanu torņi, Renesanses laikmeta pilis, baroka stilā celtas bazilikas un katoļu baznīcas simbols – Vatikāns. Tā ir tikai daļa no visa, ar ko ir slavena šī zeme, kuru mēdz dēvēt par Eiropas kultūras šūpuli. Gan Adrijas jūras austrumu piekrastē, gan pie ezeriem ceļotājs atradīs lieliskas piekrastes, smilšu pludmales un daudzus restorāniņus, kas piedāvā kvalitatīvu ēdienu un izklaides. Mūsdienu Itālija – tās nav tikai dzidri zilās debesis, zilgojošas jūras piekraste ar dāsnu subtropu joslas augu valsti, apelsīnu birzīm un vīna dārziem kalnu nogāzēs, sniegotas Alpu kalnu virsotnes, slaveni kultūras un arhitektūras pieminekļi, tie ir arī mūsdienīgi automobiļi, datori, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumi, moderni apģērbi un apavi, kā arī no Itālijas nāk visā pasaulē pazīstami un atzīti dziedātāji un režisori.
Iepirkšanās cienītājiem Itālija ir īsta paradīze. Katrā pilsētā un kūrortā noteikti ir grezni slavenu modes dizaineru un zīmolu modes preču veikali. Šobrīd Itālijā ir vairāk nekā 20 nacionālo parku (drīzumā šis statuss tiks piešķirts vēl trim parkiem). Tie plešas vairāk nekā pusotra miljona hektāru platībā (aizņem piecus procentus no valsts teritorijas). Nacionālie parki ir neparasti skaistas teritorijas, kuras iekļauj arī dažas itāliešu pilsētas. Ikviens sev varēs atrast vietu atpūtai – kalnos, Toskānas pakalnos vai pie jūras.
Šī valsts vienmēr ir bijusi daudzu cilvēku sapnis. Mēs piedāvājam Jums unikālu iespēju doties uz šo valsti vasarā un pārvērst sapni īstenībā.
INFORMĀCIJA PAR VALSTI
Platība.
301 230 km2
Galvaspilsēta.
Roma (2,82 milj. iedzīvotāju, 2005. g.).
Ģeogrāfija.
Valsts atrodas Eiropas dienvidos. Tās garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir apmēram 1140 km. Ziemeļos Itālija robežojas ar Šveici un Austriju, ziemeļaustrumos – ar Slovēniju, ziemeļrietumos – ar Franciju. Itālijas teritoriju, kas atrodas Apenīnu pussalā, kā arī tai piederošās Sardīnijas, Sicīlijas, Elbas, Kapri, Montekarlo u. c. salas apskalo Vidusjūrā esošo Adrijas, Jonijas, Tirēnu un Ligūrijas jūru ūdeņi. Valsts lielākās salas: Sicīlija (25 700 km2), Sardīnija (23 813 km2). Itālijas teritorijas lielāko daļu aizņem kalni. Ziemeļos – Apenīni un Alpi. Apenīni (virsotne – Korno smaile, 2914 m) veido pussalas pamatu, tie stiepjas uz ziemeļrietumiem, kur savienojas ar Alpiem, kas „aizsedz” Itāliju no ziemeļpuses. Šeit ir Aostas, Fjemmas un Gardenas aizas, kā arī plašais Po upes un tās lielāko pieteku baseina līdzenums. Eiropas augstākā virsotne – Monblāns (4807 m) – ir uz Francijas un Itālijas robežas.
Klimats.
Valsts atrodas iekšzemes un subtropu klimata joslā, kam raksturīgi divi gadalaiki. Vasaras mēdz būt sausas un karstas, bet ziemā ir lietavu sezona. Alpu priekškalnē jūlijā vidējā temperatūra mēdz būt ap 20 grādiem virs nulles, Po ielejā – ap 23 grādiem virs nulles, bet Apenīnu pussalā dienvidu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 28 grādiem virs nulles. Milānā, Venēcijā, Boloņā un Florencē vidējā gaisa temperatūra jūlijā sasniedz 24 grādus virs nulles, Taormīnā un Romā – 26 grādus, Palermo un Neapolē – 25 grādus virs nulles. Sicīlijā vasarā valda siroko – sauss vējš, kas pūš no Āfrikas. Siroko sasilda gaisu līdz 40 grādiem virs nulles. Karstais un sausais vējš Dienviditālijā un Sicīlijā izraisa putekļu vētras. Būtiska ietekme ir jūrai, jo pussalā nav vietu, kuras no jūras šķirtu vairāk nekā 200–220 km attālums. Kalnos laika apstākļus ir grūti prognozēt.
Iedzīvotāji. 58,13 milj. (2006. g.): 94,5% itālieši, 2,5% sardīnieši, 1% retormāņi (Alpu tautas – ladini un friuli), 0,5% tirolieši, 0,3% franki un provansieši.
Valoda.
Oficiālā valoda – itāliešu. Populāras ir angļu un franču valoda. Lai gan itāliešu valoda ir normatīva, gandrīz 60% iedzīvotāju runā dialektos.
Reliģija.
83% Romas katoļu, 1% veido protestanti, 14% ateisti.
Valsts iekārta un politika.
Valstiskuma forma – demokrātiska republika, divu palātu parlaments. Prezidentu ievēl uz septiņiem gadiem, un viņš ir valsts galva. Prezidentu kopējā sēdē ievēl parlaments un reģionāli pārstāvji. Prezidents ieceļ premjerministru. Premjerministrs ieceļ pārējos ministrus (formāli to dara prezidents). Ministru padomei (ko galvenokārt veido parlamenta locekļi) ir jāiegūst senāta un parlamenta uzticība (Fiducia). Parlamentu ievēl vispārējās un atklātās vēlēšanās pēc jauktas mažoritārās un proporcionālās sistēmas. Abas palātas – Pārstāvju palātu (Parlamentu) un Senātu ievēl uz pieciem gadiem, taču tie var tikt atlaisti pirms laika. Pārstāvju palātu veido 650 locekļu, Senātā līdztekus ievēlētajiem 315 locekļiem ir arī iepriekšējais valsts prezidents un dažas citas personas, kuras atbilstoši Konstitūcijas normām tajā ieceltas uz mūžu. Likumprojektus var ierosināt abas palātas, un tie jāpieņem ar abu palātu balsu vairākumu. Itālijas tiesību normas pamatojas uz Napoleona kodeksa un vēlāko statūtu modificētām romiešu tiesībām. Konstitucionālā tiesa (Corte Costituzionale) izveidota pēc Otrā pasaules kara.
Itālija ir iedalīta 20 reģionos (pieci no tiem ir īpaši, tiem piešķirtas autonomiju tiesības), 95 provincēs un 8092 komūnās (kopienās).
Ekonomika.
Lai gan Itālija ir it kā sadalīta divās zonās – ekonomiski plaukstošie ziemeļi un vājie dienvidi, kas pamatojas uz lauksaimniecību –, valsts ir G8 rūpnieciski visattīstītāko valstu grupā. Galvenās rūpniecības nozares: mašīnbūve, kuģu būvniecība, metalurģija, ķīmiskā un naftas pārstrādes rūpniecība, vieglā un pārtikas rūpniecība. Itālija ir viena no lielākajām automobiļu, velosipēdu un mopēdu, traktoru, radiotehnikas, rūpnieciskā aprīkojuma, tērauda cauruļu, plastmasas un mākslīgās šķiedras, autoriepu un apģērbu eksportētājām. Turīnā darbojas pasaulē lielākais automobiļu ražošanas koncerns „FIAT”, kas ražo ļoti ekonomiskus automobiļus. Plaši pazīstami ir arī citi autobūves uzņēmumi: „Ferrari”, „Lancia”, „Alfa-Romeo”.
Ledusskapju, veļas mazgājamo mašīnu, rakstāmmašīnu, plastmasas ražošanā, kā arī gatavo apģērbu un apavu eksporta ziņā Itālija ir viens no līderiem pasaules tirgū. Alumīnija, cinka un svina ražošanā Itālija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā, bet magnija ražošanā tai ir viena no pirmajām vietām pasaulē.
Valsts budžets gūst ievērojamus ienākumus no tūrisma. Šajā ziņā Itālija ieņem trešo vietu aiz ASV un Spānijas.
Lopkopības attīstība valstī būtiski atpaliek no lielākās daļas Eiropas valstu. Galvenos pārtikas produktus Itālija importē. Apmēram 70% valstī esošo saimniecību platības ziņā nepārsniedz 5 ha. Būtiskākā lauksaimniecības nozare ir augkopība; pārsvarā kviešu, kukurūzas, rīsu sējumi. Rīsu patēriņa ziņā itālieši ieņem Eiropā pirmo vietu, turklāt rīsu ražībai Itālijā ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Itālijā audzē vislielāko daudzumu olīvu pasaulē (apmēram 3,2 milj. tonnu gadā), turklāt Itālija saražo trešo daļu visā pasaulē iegūtās olīveļļas. Bagātīgās citronu, apelsīnu, mandarīnu, ābolu un persiku ražas dēļ valsts izpelnījusies „Eiropas pirmā dārza” nosaukumu. Itālijā audzē aptuveni 250 vīnogu šķirņu. Vīna dārzi Itālijas ainavā ir tikpat tipiska parādība kā saulessarga veida priedes. Vīnogu ražas ziņā Itālija pasaules tirgū nemitīgi konkurē ar Franciju, bet pēc vietējiem vīna darīšanas mērogiem tā ir stabila līdere.
Resursi.
Itālijā vērtīgo izrakteņu tikpat kā nav, tādēļ lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu pārstrādā importētas izejvielas. No visām ES valstīm tieši uz Itāliju eksportē vislielāko daudzumu akmeņogļu. Valstī ir pietiekami lielas cinka, alvas un svina rezerves, bet Toskānā esošās dzīvsudraba iegulas ir vienas no bagātākajām pasaulē. Po upes ielejā iegūst dabasgāzi, kas ir pietiekama 2/3 valsts vajadzību. Sicīlijā ir bagātīgas sēra, kālija un akmeņsāls iegulas. Jau no senatnes Itālija ir slavena ar baltā marmora ieguvēm. Tas ir viens no galvenajiem valsts eksporta pamatiem. Elektroenerģijas ražošanā izmanto arī karstos avotus.
Ēdieni.
Itāliešiem ir visas tiesības lepoties ar saviem ēdieniem un vīnu. Vecākā pavārgrāmata tika sarakstīta vēl Romas impērijas laikos.
Itālija nav tikai spageti valsts. Tā ir arī picas, olīveļļas, kapučīno un vīna zeme. Ceļojot pa Itāliju, ir interesanti salīdzināt pastas, maizes un siera pagatavošanas reģionālās atšķirības. Restorānos visā valstī piedāvā tikai itāliešu ēdienus – sākot ar tortelloni ar spinātiem ziemeļos un beidzot ar pildītu sarkano papriku dienvidos. Lieliskās baltās trifeles aug valsts ziemeļos. Milāniešu ossobucco (ēdiens, kas gatavots no liellopa gaļas ar kaulu) ir slavens visā pasaulē. Lai nobaudītu fettuccine Alfredo (ēdienu, kas gatavots no pastas) ir vērts doties uz Romu. Dženovā ir vislabākais pesto (no bazilika, olīveļļas un ķiplokiem gatavota mērce, kuru visbiežāk lieto kopā ar pastu). Boloņas mērci (malta gaļa ar tomātiem) pasniedz Boloņā. Prosciutto (šķiņķis) ir raksturīgs Parmai. Itāliešiem pusdienās un vakariņās pieņemts pasniegt vismaz trīs četrus ēdienus. Pēc antipasto (uzkodām) pasniedz primo – pastu, rīsus vai zupu. Secondo – tas ir no gaļas vai zivīm gatavots pamatēdiens ar dārzeņiem vai salātiem. Pēc tam tiek pasniegti augļi, siers vai deserts un kafija.
Alkoholiskie dzērieni.
Itālija ir vīnu zeme, kurā vīnu dara apmēram miljons vīndaru. Sicīlijā, tāpat kā citviet Itālijā, ir spēkā princips „labāk mazāk, bet labāk”. Tātad – gatavot mazāk, bet augstākas kvalitātes vīnu, dzert mazāk, bet, ja dzer, tad tikai labāko vīnu. Labākais – tas nav dienvidu lētais galda vīns, bet gan krietni dārgāks, augstvērtīgāks. Šāda vīna darīšanai tiek piešķirti vērā ņemami valsts un privātie līdzekļi. Pieaug arī vīna eksports uz citām pasaules valstīm.
Ir vērts nobaudīt tādus itāliešu vīnus kā Chianti, Barbera, sicīliešu saldo Marsala, kura pirmsākumi meklējami vēl antīkajos laikos, un tas ir radniecīgs slavenajam „Olimpiskajam vīnam”, kā arī Beneventes liķieri Strega. Citi tikpat populāri itāliešu dzērieni – aperitīvi, Cinzano, Martini, dzirkstošais vīns Asti. No stiprajiem dzērieniem ļoti pazīstams ir vīnogu degvīns grappa. Nepalaidiet garām iespēju nobaudīt itāliešu vīnu: tā garša Jūs patīkami pārsteigs.
Vēstures fakti.
Itālijas vēsture, iespējams, ir visvairāk ietekmējusi visu Vidusjūras valstu kultūras un sociālo attīstību. Itālija vienlaikus ir viena no senākajām un viena no jaunākajām valstīm pasaulē, jo tikai 1871. gadā šo valsti veidojušās hercogistes un ķeizaristes apvienojās vienotā valstī. No visām ciltīm, kuras dzīvoja Apenīnu pussalā I gadu tūkstotī p. m. ē., īpaši var izcelt latīņus un sabīniešus, kuri 753. gadā p. m. ē. nodibināja Romu. Romas un tās apkārtnes iedzīvotājus sāka dēvēt par romiešiem. Stiprie, augstu attīstības līmeni sasniegušie romieši ilgstoši iekaroja citas pussalā mītošās ciltis un asimilēja tās. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos Roma kļuva par varenāko valsti, kas apvienoja lielu daļu Eiropas un Ziemeļāfrikas, Mazāziju, Palestīnu un Sīriju. Taču 476. gadā pēc barbaru iebrukuma, Romas impērija sabruka. 756. gadā pussalas centrālajā daļā tika nodibināts pāvesta apgabals. X gs. beigās–XII gs. sāka veidoties itāliešu nācija un itāliešu valoda. Gadsimtiem ilgi par Apenīniem karoja lielākās Eiropas valstis. Itālijas apvienošanās notika XIX gs. ar Dž. Garibaldi palīdzību. Pirmā pasaules kara laikā valsts cīnījās Antantes pusē, bet Otrā Pasaules kara laikā bija Vācijas un Japānas sabiedrotā. 1942.–1944. gadā Itālijā bija varena organizēta pretošanās. 1946. gada 18. jūnijā, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, Itālija tika pasludināta par republiku. Pēc Otrā Pasaules kara politikā dominēja kristīgo demokrātu partija, kura 1945.–1981. g. un 1987.–1992. g. veidoja valdības. Visos varas līmeņos pieaugošā korupcija radīja izmaiņas vēlēšanu sistēmā. 1993. gada 4. augustā tika pieņemts pirmais likums par parlamenta vēlēšanām. Itālija bija starp tām valstīm, kas dibināja NATO un Eiropas Savienību. 2001. gadā Itālija kļuva par eiro zonas valsti.
NODERĪGI PADOMI
Elektrība.
Elektriskās strāvas spriegums 220 V. Dažās viesnīcās, lai varētu izmantot līdzi atvestās elektriskās ierīces, nepieciešms sadalītājs.
Telefons.
Tālruņu automātos izmanto monētas vai kartītes, kuras var iegādāties pasta nodaļās, viesnīcās vai kioskos. Zvanīt no tālruņa automāta ir lētāk, nekā no viesnīcas. Labākais laiks tālruņa zvaniem ir no 18:30 līdz 8:00 (šajā laikā sarunas ir par 30–50% lētākas). Valsts starptautiskais kods 39. Zvanot uz Latviju, numurs ir jāsastāda šādi: 00 371 + pilsētas kods Latvijā + tālruņa abonenta numurs.
Nauda.
No 2002. gada naudas vienība Itālijā ir eiro (EUR). Apgrozībā ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro nomināla banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu un 1 un 2 eiro monētas. Naudas maiņu veic visas bankas, valūtas maiņas punkti un valūtas maiņas automāti. Visas bankas apkalpo ceļojumu čekus, bankas automāti pieņem eiro čeku kartes ar PIN kodu. Daži bankas automāti apkalpo arī „MasterCard”, „VISA” un „American Express” kredītkartes.
Bankas.
Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 8:30 līdz plkst. 13:30, bet dažas no plkst. 14:15 līdz 15:00 vai no plkst. 14:30 līdz plkst. 15:30. Brīvdienās un valsts svētku dienās visas bankas ir slēgtas, bet valsts svētku priekšvakarā tiek slēgtas ātrāk.
Veikali.
Visbiežāk veikali strādā no otrdienas līdz sestdienai no plkst. 9:30 līdz plkst. 20:00, bet pirmdienās tos atver tikai pēcpusdienā. Lielākajā daļā pilsētu privātie veikali tiek slēgti siestas laikā no 13:00 līdz 16:00.
Dzeramais ūdens.
Nav ieteicams dzert ūdensvada ūdeni. Iesakām iegādāties pudelēs pildīto ūdeni. Vairākos pilsētu laukumos, īpaši Romā, ir izvietotas dzeramā ūdens strūklakas. Uzraksts Aqua nonpotabile liecina, ka ūdeni dzert nedrīkst.
Dzeramnauda.
Ir tradīcija, ka viesmīļiem vai viesnīcas personālam atstāj dzeramnaudu apmēram 5–10% apmērā no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes). Pievērsiet uzmanību papildus samaksai (coperto) – tas ir tāds uzcenojums, kuru iekasē par maizi (neatkarīgi no tā, vai Jūs to ēdāt, vai ne) un par to, ka uzklāts galds.
Apģērbs.
Itālijā nav īpašu ģērbšanās un uzvedības noteikumu, tomēr, apmeklējot baznīcu, centieties ģērbties pieticīgi. Itālija ir modes un stila zeme, un pat mazās pilsētiņās gan sievietes, gan vīrieši tērpjas krāšņi un stilīgi. Pludmalēs var redzēt sievietes, kuras sauļojas „top-less” stilā (peldkostīmā bez krūštura).
Ārsti un slimnīcas. Dodoties uz Itāliju, būtu jāparūpējas par medicīnisko apdrošināšanu vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Pēkšņas saslimšanas vai nelaimes gadījumā vērsieties tuvākās slimnīcas (Pronto Soccorso) ātrās palīdzības nodaļā vai paaiciniet ārstu ar viesnīcas administratora starpniecību (medicīniskie pakalpojumi valstī ir maksas). Par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem pieprasiet izsniegt šādus dokumentus: ārsta izsniegtu izziņu, kurā minēta diagnoze, ar ārsta parakstu un zīmogu apstiprinātu rēķinu par medicīniskiem pakalpojumiem, recepti medikamentu iegādei un kvīti par ārsta izrakstītajiem medikamentiem. Iztērētos naudas līdzekļus Jums atmaksās tad, kad būsiet iesniedzis apdrošināšanas uzņēmumam lūgumu, pasi, apdrošināšanas polisi un rēķinus par ārstēšanu. Ārstēšanos slimnīcā, transportu, ātrās palīdzības pakalpojumus apmaksās, ja būsiet apdrošināti un laikus vērsīsieties pie apdrošināšanas uzņēmuma pārstāvja (adreses minētas polisē). Rūpīgi izlasiet visu polisē minēto informāciju.
Imunoloģijas profilakse.
Obligāta vakcinācija nav nepieciešama. Iesakām potēties pret A hepatītu (pēc apstākļiem). Papildus informāciju Jūs variet saņemt pie sava ģimenes ārsta vai Latvijas infektoloģijas centrā pa tālruni 67014560.
Drošība.
Noteiktivisu laiku valkājietgalvassegu, saulesbrilles un lietojiet aizsargkrēmu. Vismaz pirmajās dienās centieties izvairīties no ilgas uzturēšanās saulē. Nedzeriet stipri atdzesētus dzērienus, jo temperatūras starpība var izraisīt angīnu. Naudu, dārglietas un pasi varat atstāt viesnīcas seifā. Tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, arī Itālijā ir kabatas zagļi un huligāni (īpaši valsts dienvidu daļā). Nenēsājiet somas uz pleca, tās var noraut ar motocikliem braucoši zagļi.
Video un foto uzņemšana.
Fotografēt ir atļauts gandrīz visur: muzejos, tempļos. Par to informē īpašas zīmes.
Transports.
Kādu pilsētas transportlīdzekli izvēlēties – tas atkarīgs no pilsētas lieluma un atrašanās vietas. Romā ir ērtāk braukt ar autobusiem un tramvajiem. Venēcijā nāksies pārvietoties kājām, jo šeit nav cita transporta, izņemot ūdens transportu. Palermo plašā transportlīdzekļu klāsta un sarežģīto satiksmes apstākļu dēļ labāk pārvietoties kājām. Braucot ar personisko automobili, problēmas var rasties gandrīz visās Itālijas pilsētās. Florencē ir zona, kurā ir transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi. Daudzu mazo pilsētu vecpilsētu daļas ir kā gājēju zonas. Ja nepieciešams taksometrs, labāk izvēlēties oficiālo, kam uz jumta nostiprināta zīme „Taxi” un salonā uzstādīts skaitītājs. Visbiežāk par katru bagāžas nodalījumā pārvadājamo bagāžas vienību tiek iekasēta papildus samaksa. Brauciena maksa ir atkarīga no laika un maršruta. Pirms sēsties taksometrā, ieteicams vienoties par cenu.
Automašīnu noma.
Autonoma (autonoleggio) izmaksā dārgi. Automobili izdevīgāk ir iznomāt itāliešu firmā, nevis lielajās transporta organizācijās. Automobili var iznomāt personas, kuras ir sasniegušas 21 gada vecumu un kurām ir autovadītāja apliecība, kas ir spēkā vismaz gadu. Personām, kuras nav Eiropas Savienības pilsoņi, nepieciešama starptautiskā apliecība. Automobili Jūs saņemsiet ar pilnu bāku un arī atpakaļ tā jāatdod ar pilnu bāku.
Ievedamo priekšmetu ierobežojumi.
ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu iegādei vai ievešanai nav ierobežojumu. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi: 800 cigaretes, 400 cigarillas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, desmit litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna, 110 litri alus.
VALSTS ĪPATNĪBAS
Valsts atšķirīgās pazīmes.
Itālijā viss ir īpašs: vēsture, kultūra, kinofestivāli, slavenības. Itālijā ir lieliskas pilsētas (Roma, Venēcija, Florence), arhitektūras šedevri (Romas kolizejs, Milānas katedrāle, Pizas tornis). Vēstures un arhitektūras pieminekļu skaita ziņā UNESCO sarakstos Itālija ir pirmajā vietā. Itālija – tie ir arī dabas pieminekļi (vulkāni Etna un Vezuvs), turklāt šeit dzimušas tādas slavenības kā Arhimēds, Leonardo da Vinči, Kolumbs, Galilejs, Verdi, Rosinī, Vivaldi un daudzi citi. Itālija ir arī pasaules modes noteicēja. Tieši šeit ir slavenākie modes nami: „Gianni Versace”, „Giorgio Armani”, „Roberto Cavalli”, „Alberta Feretti”, „Dolce&Gabbana”, „Gianfranco Ferre”, „Prada”, „Gucci”, „Moschino” u. c.
Itālieši lepojas ar savu lielisko virtuvi un vīniem un diezgan daudz laika pavada sēžot pie galda.
Dodoties uz Itāliju, jāņem vērā, ka daudzos reģionos itālieši nerunā ne angļu, ne krievu valodās un saziņā izmanto dialektu, tādēļ pat zinot itāliešu valodu, Jūs varat neko nesaprast. Tas Jūs var pārsteigt nesagatavotus ne tikai uz ielas, bet arī viesnīcā vai restorānā, tādēļ ceļojumā vienmēr ieteicams ņemt līdzi sarunvārdnīcu.
Neaizmirstiet arī siestu (pārtraukumu pēcpusdienas atpūtai). Apmēram no plkst. 13:00 līdz 15:30 veikali, frizētavas var būt slēgti. Vairums kafejnīcu un restorānu strādā no plkst. 15:00 līdz 18:00.
No visām Eiropas valstīm tikai Itālija un Islande var lepoties ar darbīgiem vulkāniem. Paugurainajā Sicīlijas salā slejas Eiropā augstākais darbīgais vulkāns Etna (3340 m). Vulkāna izvirdumi notiek ik pēc diviem, trim gadiem. Lipāru salās ir Stramboli un Vulkano vulkāni, kas izverd pelnus un gāzi. No antīkajām leģendām apvītā Vulkano nosaukuma ir radies kopējais visu vulkānu nosaukums. Neapoli nav iespējams iztēloties bez Vezuva silueta.
Itālijā ir divas pundurvalstis: mazākā valsts pasaulē Vatikāns (kas ir Romas teritorijā), kuru vada Romas pāvests un kura ir visas katoļu pasaules centrs, kā arī Sanmarīno republika, kura ir Titāna kalnā, netālu no Adrijas jūras.
XVIII gs. beigās Itālijā izveidojās mafija. Sākotnēji tā bija slepena sicīliešu organizācija. XX gs. sākumā tā monopolizēja visu noziedzīgo biznesu Itālijā un citās valstīs (sevišķi ASV), iefiltrējās politiķu aprindās. XX gs. otrajā pusē mafijas ietekme pieauga. Mūsdienās vārdu „mafija” attiecina uz jebkuru organizēto noziedzību, bet Sicīlijas galvaspilsēta Palermo kļuva par sicīliešu mafijas Cosa Nostra galvaspilsētu. Fašistu valdīšanas laikā mafijas darbība uz laiku tika apspiesta, taču pēc sabiedroto spēku iebrukuma Sicīlijā Otrā Pasaules kara beigās, tā atkal atdzima. Var nosaukt četrus noziedzīgos grupējumus: Cosa Nostra Sicīlijā, Camorra Kalabrijā un Kampaņā, Ndrangheta Neapolē un Sacra Corona Unita Apulijā.
Itālija nav iedomājama bez futbola. Temperamentīgie itāliešu līdzjutēji – tiffozi – ir pazīstami visā pasaulē. Тiffozi – tā nav piederība vienas vai otras futbola komandas līdzjutējiem. Tas ir dzīvesveids, jo tiffozi ir pašiem savi klubi, kafejnīcas un atribūti. Futbolu šeit spēlē pludmalēs, īpašos laukumos un pat uz ielām.
Viesnīcu specifika.
Itālijā ierodas ceļotāji no visas pasaules. Lielākā daļa itāliešu arī savu atvaļinājumu aizvada tepat dzimtenē, tādēļ Itālijā ir plaša tūristu apmešanās vietu izvēle – sākot ar lieliskām, senatnīgās pilīs iekārtotām viesnīcām un beidzot ar pieticīgiem ģimenes pansionātiem. Itālijas viesnīcas ir slavenas ar savām augstajām cenām, taču piemērotāko variantu vienmēr var atrast. Viesnīcas iedala piecās kategorijās – no vienas līdz piecām zvaigznēm. Kategorija galvenokārt ir atkarīga no piedāvātajām ērtībām, nevis no apstākļiem, turklāt dažādās pilsētās kritēriji ir nedaudz atšķirīgi. Istabas var atšķirties platības ziņā: pilsētas centrā pat visdārgākajās viesnīcās var tikt piedāvātas mazākas istabas, nekā tās pašas kategorijas viesnīcā, kas atrodas ārpus pilsētas.
Vienas un divu, bet nereti arī triju zvaigžņu viesnīcas visbiežāk ir nelieli ģimenes uzņēmumi, kuros valda tīrība, draudzīga un tīkama gaisotne. Tiek piedāvātas vienkāršas, taču ērtas istabas. Vannas istabas ir pieticīgas, nelielas, duša visbiežāk ir atdalīta ar aizkariem, bez atsevišķas kabīnes. Piedāvāto pakalpojumu klāsts šādās viesnīcās parasti nav plašs. Itāliešu viesnīcās ir mazāks īpašo pakalpojumu klāsts nekā citās valstīs. Lai gan vasarā šeit ir ļoti karsti, var gadīties, ka pat pieczvaigžņu viesnīcā nav gaisa kondicionētāja. Baseini visās viesnīcās nav ierīkoti. Jāteic, ka vislielāko uzmanību itālieši pievērš virtuvei, tādēļ nereti Jums pat vispieticīgākajā viesnīcā piedāvās svaigu un garšīgu maltīti. Kūrorta zonās brokastīs parasti ir zviedru galds, bet vakariņās piedāvā vairākus ēdienkartes variantus.
Nacionālā rakstura iezīmes.
Sarunas laikā itālieši ievēro tikai vismazāko Eiropā pieņemto „personisko telpu” („ērtu attālumu starp sarunu biedriem”) – mazāk par 0,8 metriem. Tiekoties itālieši pienāk pavisam tuvu (pat tad, ja Jūs divatā stāvat futbola laukumā) un lūkojas tieši acīs. Ja novērsīsities, viņi domās, ka vairāties no viņiem, vai ka viņi Jums ir fiziski nepatīkami. Ļaujiet viņiem sajust sevi. Sarunājas viņi ļoti izteiksmīgi, runā demonstratīvi un emocionāli. Itāliešiem tas ir ierasti, bet Jums var šķist pārlieku teatrāli. Nedomājiet, ka cilvēks, kurš izteiksmīgi žestikulē, ir nestabils vai neuzticams. Sarunas laikā viņi mēdz satvert sarunu biedra roku, uzsist uz pleca vai pa muguru. Vīrieši draudzīgi apkampjas. Nereti var redzēt uzņēmēju, kurš satvēris sava sarunu biedra elkoni – tā tiek uzsvērta sarunas konfidencialitāte. Vissvētākā itāliešiem ir ģimene. Stāvoklis sabiedrībā ir atkarīgs nevis no cilvēka īpašuma, bet gan no izcelsmes, ģimenes biogrāfijas, tādēļ mainīt savu stāvokli sabiedrībā ir gandrīz neiespējami.
Itālieši labprāt runā par savu ģimeni, par atvaļinājumu, cerībām, vilšanos un kaislībām, viņiem patīk rādīt savu bērnu fotogrāfijas. Dalieties ar viņiem savās pārdomās par Itālijas politisko vai reliģisko dzīvi, par tās kultūru. Nebaidieties būt pārāk runīgs, jo, lai kā Jūs censtos, itālietim Jūs tik un tā šķitīsiet noslēgts.
Itāliešu pozitīvā īpašība ir tā, ka viņi nav šovinisti un neuzskata, ka vislabākais ir viss, kas ražots Itālijā. Šāda nacionālā pieticība ir reti sastopama, vienīgi Itālijā un Francijā. Ja uzslavēsiet itālieti par šo īpašību, tad iegūsiet vēl lielākas viņa simpātijas.
Interesanti fakti.Itālijas kalendārs ir reliģisku, kultūras un vēsturisku svētku pārpilns, tādēļ pirms došanās uz šo valsti neaizmirstiet noskaidrot, kas, kur un kad notiks. Piemēram, pirms Lielā gavēņa notiek Venēcijas karnevāls, bet Florencē Pūpolu svētdienā rīko uguņošanas. Jūnijā Itālijas vecākajās jūras pilsētās Pizā, Amalfijā un Dženovā rīko regates sacensības, jūlijā Padujā notiek fiesta par godu Sv. Antonijam, bet Sjēnā – zirgu skriešanās sacīkstes (Palio).
Uzturoties Itālijā, ja iespējams, vismaz vienu reizi noklausieties itāliešu operu, uzkāpiet vismaz vienā vulkānā, nobaudiet picu, īstu itāliešu kafiju un slavenos itāliešu vīnus.
Itālieši laiku uztver pavisam citādi, nekā amerikāņi vai Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Viņi uz tikšanos var neierasties laikus. Milānā ir atļauts uz tikšanos nokavēt divdesmit minūtes, Romā – pusstundu, bet valsts dienvidos – četrdesmit piecas minūtes. Jūs to nespēsiet mainīt, ja nu vienīgi nejauši izmantosiet fabrikas vai biroja stingros darba noteikumus.
Pašreiz Itālijā ir divdesmit oficiālie autonomie apgabali, kuriem ir pašiem sava nodokļu sistēma un likumi (lai gan katrs reģions ir pakļauts centrālajai varai), savi dialekti, ēdieni, arhitektūra, ģeogrāfija un vēsture. Ceļojot no viena apgabala uz otru, rodas iespaids, ka esi nokļuvis citā valstī. Pat itālieši paši dala savu valsti ziemeļu un dienvidu daļās. Viss, kas ir augšup no Tibras upes, ir Ziemeļitālija, bet lejup – Dienviditālija. Ziemeļnieks uzskata dienvidnieku par neaptēstu lauķi, pusvergu, kurš saistīts ar mafiju un dzīvo uz dienvidnieku naudas rēķina. Dienvidnieku skatījumā ziemeļnieki ir pa pusei austrieši, kuriem nejauši laimējies piedzimt valsts visbagātākajā daļā.
Itālijā uz vienu kvadrātkilometru ir vislielākais automobiļu blīvums. Šeit ir Eiropas Savienības valstīs vislielākais nokrišņu daudzums gadā (95 cm). No šīs valsts tiek sūtīts vislielākais telegrammu skaits (puse visu ES nosūtīto telegrammu). Itālijā ir viszemākā dzimstība un mazākais laulības šķiršanu skaits Eiropā. Šeit ir lielākais cienījama vecuma cilvēku skaits (18,35% itāliešu ir vecāki par 65 gadiem). Vulkāns Etna, kas ir Sicīlijas salā, ir augstākais darbīgais vulkāns Eiropā. Itālijā, uzticēšanās tiesībsargājošai sistēmai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm - ir viszemākā ( apmēram 36%).
Vietas, kuras nepieciešams apskatīt.
Tikai Itālijā Jums būs iespēja apskatīt tik daudz arhitektūras pieminekļu un mākslas darbu. Pat vismazākajā pilsētiņā to ir ļoti daudz. Antīkā kultūra, Romas impērijas zelta laikmets, Florences dārgumi, unikālā un mistiskā Venēcija, Sanmarīno (pundurvalsts Itālijas teritorijā), Verona (Romeo un Džuljetas mūžīgās mīlestības pilsēta) un, protams, Roma. Itālija – tie ir etrusku apbedījumi, impērijas svētnīcas, agrīnās kristiešu baznīcas, viduslaiku zvanu torņi, Renesanses laikmeta pilis, baroka stilā celtas bazilikas un katoļu baznīcas simbols – Vatikāns. Tā ir tikai daļa no visa, ar ko izslavēta šī zeme, kuru mēdz dēvēt par Eiropas kultūras šūpuli. Būtu jāapmeklē arī Kapri sala – paradīzes stūrītis zemes virsū; jāuzkāpj Vezuvā un jāpaklejo pa Tirēnu jūras krastmalu. Noteikti iegriezieties netālu esošajā Pompejā – pilsētā, kuru nākamajām paaudzēm ir „iekonservējis” un saglabājis 1979. gadā notikušais Vezuva izvirdums. Dodieties uz Sanmarīno – vecāko neatkarīgo valsti, kas dibināta IV gs. Tajā ir astoņas pilsētas pilis, kas atrodas Titāna kalnā. Esot Emilija-Romanja reģionā, nevar neiegriezties Ravennā, kas slavena ar savām bizantiešu mozaīkām, lieliskajā Ferrari galmā, hercogu d’Este galerijās Modenā un vecākajā universitātē Boloņā.
Atpūšoties Sicīlijā, apmeklējiet Eola arhipelāgu, kuru veido septiņas vulkāniskas izcelsmes salas, kas ir UNESCO sarakstā, vulkānu Etna, slaveno Taormīnu – Sicīlijas logu uz mūsdienu pasauli un vēl daudzas citas pilsētas, kurām ir slavena vēsture.
Svarīgas adreses:
Latvijas Republikas vēstniecība Itālijā
Adrese: Viale Liegi, 42,
00198 Rome, Italy
Tel.: +39 0 688 41 237
Fakss: +39 0 688 41 239
