Latvija atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, pie Baltijas jūras, un ir viena no trim Baltijas valstīm.
Latvijai ir 1862 km gara robeža. Latvija ziemeļos robežojas ar Igauniju (343 km), austrumos ar Krieviju (282 km), dienvidaustrumos ar Baltkrieviju (167 km) un dienvidos ar Lietuvu (576 km), kā arī valstij ir 494 km gara jūras robeža.
Latvijas teritorija ir 64 589 km2 un šeit dzīvo aptuveni 2 miljoni 285 tūkstoši iedzīvotāju.
Darba laiki
Valsts iestādes, bankas, kā arī citas institūcijas Latvijā ir atvērtas no pirmdienas līdz piektdienai, no 9:00 līdz 17:00. Atsevišķu banku filiāles, kas atrodas tirdzniecības centros, ir atvērtas līdz 22:00 arī sestdienās un svētdienās.
Privātie uzņēmumi strādā no 9:00 līdz 18:00.
Universālveikali un tirdzniecības centri strādā no 8:00 līdz 22:00, bez brīvdienām.
Restorāni, kafejnīcas un bāri no svētdienas līdz ceturtdienai ir atvērti no 10:00 līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās strādā līdz 24:00 vai arī ir atvērti visu nakti.
Ekonomika
Naudas vienība: 1 Lats = 100 santīmi
Lauksaimniecības produkti: labība, cukurbietes, kartupeļi, dārzeņi, liellopu un cūkgaļa, piens, olas, zivis.
Galvenās rūpniecības nozares: tekstilmateriāli, elektriskās iekārtas, medikamenti, pārtikas produkti. Galvenās eksporta preces: koksne un tās izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, elektriskās iekārtas, tekstilizstrādājumi, minerālie produkti, pārtikas produkti.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs
59% latvieši
28,3% krievi
3,7% baltkrievi
2,5% ukraiņi
2,4% poļi
1,4% lietuvieši
0,5% ebreji
2,1% citas nacionalitātes
Klimats
Latvija atrodas mērenā klimata joslā un laika apstākļus šeit nosaka atlantiskās gaisa masas, Baltijas jūra un dziļi valsts teritorijā esošais Rīgas jūras līcis. Klimatu raksturo augsta un zema spiediena maiņa un salīdzinoši liels nokrišņu daudzums.
Laika apstākļi Latvijā ir diezgan nepastāvīgi un grūti prognozējami. Nokrišņi ir aptuveni 180 dienas gadā, vidēji katru otro dienu (ņemot vērā, ka vasarā līst retāk, rudeņos biežāk, bet ziemā mēdz snigt vairākas dienas pēc kārtas), vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 500-800 mm.
Vasaras ir saulainas un siltas, ar vidējo temperatūru +19o C, karstākie mēneši ir jūlijs un augusts.
Pavasarī un rudenī laika apstākļi ir mainīgi un mēdz būt visai drēgns, ar vidējo temperatūru +10o C.
Ziemā sniegs parasti ir no decembra līdz martam, vēsākais mēnesis ziemā ir janvāris, ar vidējo temperatūru -6o C.
Dienas garums Latvijā ziemā ir 6-7 stundas, bet vasarā - jūnijā, 17-18 stundas, atkarībā no saules augstuma virs horizonta.
No decembra līdz martam - GMT/CET +2 (ziemas laiks).
No aprīļa līdz novembrim - GMT +3 (vasaras laiks).
Nokļūšanai Latvijā varat izvēlēties aviosatiksmi, kuģu satiksmi, dzelzceļa satiksmi, autobusu satiksmi, kā arī ceļot ar personīgo automašīnu, atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko ceļošanas veidu un transporta līdzekli.
AVIO
Ceļojot ar lidmašīnu, Jūs ielidosiest starptaustiskajā lidostā „Rīga”, kas ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijā. Lidosta atrodas tikai 10 kilometru attālumā no Latvijas galvaspilsētas - Rīgas - centra. No lidostas uz pilsētu Jūs varat nokļūt ar taksometru vai autobusu. Taksometri parasti sagaida viesus lidostas pirmā stavā pie izejas. Cena par braucienu līdz centram ir aptuveni 5-10 lati. Ja nesteidzaties varat izvēlēties braucienu ar autobusu (Nr. 22 un 22A), kas kursē ik pēc 20 - 30 minūtēm. Ceļš no lidostas līdz pilsētas centram (pietura – Katedrāle, ja braucat ar autobusu 22A vai pietura – 13. Janvāra iela, ja braucat ar autobusu 22) aizņems aptuveni 30 – 35 minūtes. Biļetes cena ir LVL 0,50 un biļeti varat iegādāties pie autobusa vadītāja vai konduktora.
Papildus informācija: Lidostas izziņas: +371 67207009, http://www.riga-airport.com/
AUTOBUSU SATIKSME
Rīgas starptautiskā autoosta atrodas Latvijas galvaspilsētas - Rīgas - centrā, blakus centrālajai dzelzceļa stacijai. No Vecrīgas tā atrodas 5-10 minūšu gājiena laikā.
Uz Rīgu pienāk starptautiskie autobusi no daudzām Rietumeiropas un Austrumeiropas pilsētām. Lielāko daļu braucienu apkalpo firmas Ecolines, Eurolines vai Nordeka. Pirms došanās ceļā, pārbaudiet autobusu atiešanas laikus: http://www.autoosta.lv/, http://www.ecolines.lv/, http://www.eurolines.lv/, http://www.nordeka.lv/.
Ceļojot pa Latviju, visizdevīgāk izmantot autobusus, jo to maršruti aptver lielāko teritorijas daļu.
Papildus informācija kas noder:
Rīgas starptautiskās autoostas adrese: Prāgas iela 1, Rīga, LV-1050, Darba laiks no 05:00 – 24:00 http://www.autoosta.lv/
Maksas uzziņas: +371 9000009 (0,24 Ls/min), darba laiks 07:00 – 22:00
Starptautiskā kase: +371 67 212402, darba laiks 08:00 – 20:30
Biļešu rezervēšana: +371 9001111 (0,35 Ls/min), darba laiks 07:00 – 22:00
KUĢU SATIKSME
Latvijas piekrastē ir 11 ostas. Lielākās pasažieru ostas atrodas Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kur ir izveidota moderna infrastruktūra, kas ļauj kvalitatīvi apkalpot prāmju pasažierus un nodrošināt augstu apkalpošanas līmeni. Rīgas osta atrodas aptuveni 1 km attālumā no Vecrīgas.
No Rīgas ir pieejami sekojoši prāmju maršruti:
Rīga – Stokholma (Zviedrija) – Rīga http://www.tallink.lv/lv/tab3/routes/stoRig/
Pasažieru pārvadājumi ar prāmji pieejami arī no citām Latvijas pilsētām:
Ventspils – Karlshamna (Zviedrija), Ventspils - Nineshamna (Zviedrija), Ventspils – Rostoka (Vācija) http://www.scandlines.lt/
Ventspils – Sāremā (Igaunija) (darbojas tikai vasaras sezonā) http://www.slkferries.ee/
Liepāja - Rostoka (Vācija) un Liepāja - Karlshamna (Zviedrija).
Ja ceļojat ar jahtu iesakām apmeklēt mājas lapu http://www.latviancoast.lv/, kur atradīsiet visu nepieciešamo informāciju par jahtu piestātnēm un ostām Latvijā.
DZELZCEĻA SATIKSME
Rīgas centrālā dzelzceļa stacija (Stacijas laukums) atrodas Rīgas centrā, blakus centrāltirgum un Rīgas Starptautiskajai autoostai, 5-10 minūšu gājiena attālumā no Vecrīgas. Stacijas ēka nesen tika pilnībā rekonstruēta, un tajā atrodas tirdzniecības centrs „Origo”, kur, gaidot vilcienu, var pavadīt brīvo laiku iepērkoties vai atpūšoties kādā no kafejnīcām. Uz Rīgu ar vilcienu var nokļūt no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas.
Papildus informācija:
Lai uzzinātu vairāk par pasažieru vilcienu kustības maršrutiem un laikiem zvaniet uz maksas informatīvo dienestu 1188 vai meklējiet vajadzīgo informāciju http://www.1188.lv/ vai http://www.ldz.lv/.
Reliģija
Kristietības pirmsākums Latvijā meklējams 12. gadsimtā. Šī reliģija valsts teritorijā nonāca Krusta Karu laikā, vēlāk sadaloties dažādās konfesijās: katoļu, luterāņu un pareizticīgo, kas arī ir lielākās konfesijas, kuras pārstāvētas mūsdienu Latvijā.
Kopš baznīcas reformācijas 16. gadsimtā, luterāņu baznīca ir noteicošā Latvijā. Izņēmums ir Latvijas austrumu daļa, kur izplatīta katoļticība.
Bez lielākajām konfesijām, Latvijā pārstāvētas ir arī jūdu, musulmaņu, krišnaītu, mormoņu, budistu, kā arī citas pasaules reliģijas.
Svinamās dienas
1. janvāris Jaunā gada diena
21. marts Lielā Piektdiena
23. marts Pirmās Lieldienas
24. marts Otrās Lieldienas
1. maijs Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4. maijs Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
11. maijs Mātes diena
23. jūnijs Līgo diena (Vasaras saulgrieži)
24. jūnijs Jāņu diena (Vasaras saulgrieži)
18. novembris Latvijas Republikas proklamēšanas diena
24. decembris Ziemassvētku vakars
25. decembris Pirmie Ziemassvētki (Ziemas saulgrieži)
26. decembris Otrie Ziemassvētki (Ziemas saulgrieži)
31. decembris Vecgada diena
ATCERES DIENAS:
20. janvāris 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
26. janvāris Latvijas Republikas starptautiskā (de jure) atzīšanas diena
25. marts Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
8. maijs Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
9. maijs Eiropas diena
14. jūnijs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
17. jūnijs Latvijas Republikas okupācijas diena
22. jūnijs Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)
4. jūlijs Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
11. augusts Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
21. augusts Konstitucionālā likuma Par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena
1. septembris Zinību diena
22. septembris Baltu vienības diena
11. novembris Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena (Lāčplēša diena)
4. decembris Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena
Viskrāšņākie svētki, ko svin reizi gadā jau gadu tūkstošus, ir Jāņi. 23. jūnija nakts parasti visā Latvijā ir lietaina. Bet tas neattur latviešus doties uz laukiem prom no pilsētas. Tiek kurināti ugunskuri, kad Saule norietējusi, un dedzināti, kamēr tā uzlec, tiek dziedātas dziesmas, dejots, ēd ķimeņu sieru un dzer alu. Sievietes parasti ir rotājušās pļavu ziedu vainagiem, puišiem galvās kroņi no ozollapām.
Lieldienās, ap 21. martu, Latvijā gan šūpojas šūpolēs, gan rīko pašu krāsotu olu cīņas.
Un vēl tiek svinētas vārdadienas!
Valoda
Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda Latvijā un ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Latviešu valoda pieder Indoeiropiešu valodu saimes Baltu valodu grupai un tā ir dzimtā valoda aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku, valodai ir trīs dialekti, kas sīkāk iedalās izloksnēs un to lietošana atšķiras dažādos Latvijas reģionos. Īpaša vieta latviešu valodā ir latgaliešu izloksnei, kura ir izplatīta Latvijas austrumdaļā - Latgalē.
Latvija ir neatkarīga demokrātiska un parlamentāra republika. Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam jeb Saeimai, kas sastāv no 100 deputātiem. Saeimas vēlēšanas notiek ik pēc 4 gadiem un tajās var piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.Latvijas valdību veido Ministru prezidents un tā sastādītais ministru kabinets.
Valsts galva ir Valsts Prezidents, kuru Saeima ievēl uz 4 gadiem. Valsts Prezidents ir formālais valsts vadītājs, kuram ir plašas reprezentatīvas funkcijas.
Vēlēšanas: Proporcionālā vēlēšanu sistēma.
Dalība starptautiskajās organizācijās:
Latvija ir Eiropas Savienības, NATO, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Baltijas Jūras Padomes, kā arī daudzu citu organizāciju dalībvalsts.
Valūta
Latvijas nacionālā valūta ir lats. Vienā latā ir 100 santīmu. Pašlaik apgrozībā ir papīra naudas zīmes ar nominālvērtību: 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu, un monētas ar nominālvērtību 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu, kā arī 1 un 2 latu monētas.Latvijas valūta ir stabila un droša kopš tās ieviešanas 1993. gadā.
2005. gada 1. janvārī notika Lata piesaiste Eiro, kas ir viens no kritērijiem, lai nākotnē ieviestu Eiro par vienotu nacionālo valūtu.
Vēsture
Latvieši apvidu pie Baltijas jūras ir apdzīvojuši jau 2000 gadus pirms mūsu ēras, kad šeit apmetās Baltu zvejnieku un mednieku ciltis – latgaļi, kurši, zemgaļi un lībieši. Baltu tautas apdzīvoja salīdzinoši plašu teritoriju ap Baltijas jūru, ieskaitot Baltkrievijas un daļēji arī Krievijas teritoriju. Latviešu un vienlaicīgi arī lietuviešu valoda parādījās tikai ap 16. gadsimtu, saplūstot baltu valodām.
Tā kā Latvija izsenis atradusies uz svarīgiem tirdzniecības ceļiem, tā ir kalpojusi kā nozīmīgs tilts starp Rietumeiropu un Krieviju. Slavenais ceļš “no vikingiem pie grieķiem”, kas pieminēts senajās hronikās, stiepās no Skandināvijas, caur Latviju uz seno Krieviju un Bizantijas impēriju. Šī paša ģeopolitiski stratēģiskā iemesla dēļ dažādos laikos Latvija ir bijusi saistoša citu valstu iekarotājiem. Latvijā ir valdījuši gan vācieši, gan zviedri, gan poļi un krievi.
1201. gads Bīskapa Alberta vadībā Latviju iekaro vācu krustneši, tiek dibināta galvaspilsēta Rīga.
1282. gads Rīga pievienojas tā laika nozīmīgākajai Eiropas tirdzniecības apvienībai – Hanzas līgai. Vācu pārvalde ilgst vēl 700 gadus.
1561. gads Latviju iekaro Polija, un katoļticība iegūst jaunu, dominējošu lomu valstī.
1629. gads Daļu Latvijas, tai skaitā arī Rīgu, pārņem zviedru vara un Rīga kļūst par vienu no spēcīgākajām zviedru pilsētām.
18. gs. Varu Latvijā pārņem cariskā Krievija. Šajā laikā vācu muižnieki ieguva augstus amatus Krievijas cara galmā, bet zemniekiem tika palielinātas nodevas. Ik pa laikam uzliesmoja zemnieku nemieri, kas attīstīja dzimtniecības nosodījumu un prasību pēc tautas brīvības. Pamazām sāka attīstīties latviešu nacionālā kultūra un literatūra, radot tautas vienotības un izglītības svarīguma apziņu.
1918. gads Pēc Pirmā pasaules kara, krītot Krievijas impērijai, Latvija 1918. gada 18. novembrī pasludināja savu neatkarību, kas ilga tikai nedaudz vairāk par 20 gadiem, līdz Otrajam pasaules karam, kad 1940. gadā Latviju okupēja padomju vara.
1941. gads Latvijā iebrūk vācu nacistu armija, bet jau pēc trim gadiem varu valstī atkal pārņem krievu padomju armija un Latvija ar varu tiek iekļauta Padomju Savienībā. Šajā laikā notiek jau otrā latviešu masveida izsūtīšana (pirmā izsūtīšana notika 1941.gada pavasarī). 1949.gadā tika īstenota vēl trešā masveida izsūtīšana uz Sibīriju. Latvija kļuva par vienu no 15 Padomju Savienības republikām. Saimnieciskā darbība tika apvienota kolektīvos kolhozos, bet literatūrā un mākslā tika ieviesta cenzūra.
1991. gads Padomju Savienībai sabrūkot, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm pēc 50 okupācijas gadiem atkal atguva neatkarību. Latvija atkal pievēršas demokrātiskām vērtībām un tirgus ekonomikai, kā arī citām eiropeiskām vērtībām.
2004. gads 29. martā Latvija iestājās NATO un kopš 2004. gada 1. maija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
2007. gads 21. decembrī Latvija pievienojas tām 24 Eiropas valstīm, kas jau ir Šengenas līguma telpai. Tas nozīmē, ka pārvietojoties pa sauszemes un jūras ceļiem Šengenas telpā, Latvijas iedzīvotājiem vairs nav jāuzrāda pase. Robežkontrole lidostās atcelta 2008. gada 30. martā.
Vispārīga informācija
Latvija ir viena no trim Baltijas valstīm un atrodas starp Igauniju un Lietuvu. Pasaules kartē Latvija ir atrodama Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu krastā.
Latvijas ainavu raksturo zemienes un paugurainas kalnienes. Lielākā valsts daļa atrodas ne augstāk kā 100 metrus virs jūras līmeņa, līdz ar to Latvijā nav augstu kalnu, toties ir daudz upju un ezeru.
Platība: 64 589 km2
Kopējais nacionālās robežas garums: 1862 km
Latvijas un Baltijas jūras krasta līnijas garums: 494 km
Iedzīvotāju skaits: 2,285 miljoni (2006)
Valsts galvaspilsēta: Rīga.
Laiks: GMT/CET +2
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Teritoriālais iedalījums: Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale, Rīgas reģions
Lielākais ezers: Lubāns, 80,7 km
Dziļākais ezers: Drīdzis, 65,1 m
Garākā upe Latvijas teritorijā: Gauja, 452 km
Lielākā upe: Daugava, 1005 km (Latvijas teritorijā: 352 km)
Augstākais punkts: Gaiziņkalns, 311,6 m
Lielākās pilsētas:
Rīga ~ 856 281 iedzīvotāji
Daugavpils ~120 200 iedzīvotāji
Liepāja ~ 100 200 iedzīvotāji
Jelgava ~ 71 100 iedzīvotāji
Jūrmala ~ 59 300 iedzīvotāji
Ventspils ~ 47 000 iedzīvotāji
