MALTA
Galvaspilsēta:Valletta
Kopējā platība: 316 km²
Iedzīvotāji: 0,4 miljoni
Naudas vienība: Eirozonas dalībniece kopš 2008 (€)
Šengenas zona: Šengenas zonas dalībniece kopš 2007
Malta
Malta ir septiņu salu grupa Vidusjūrā. Apdzīvotas ir tikai trīs lielākās salas — Malta, Goco un Komino. Teritorija ir līdzena un akmeņaina ar klinšainu piekrasti.
Malta, atrodoties pašā Vidusjūras centrā, vienmēr ir bijusi civilizāciju saskares vieta, un tās vēsture mērāma tūkstošgadēs. Valsts ir apdzīvota jau kopš aptuveni 5200. gada pirms mūsu ēras, bet salās senāk, pirms tur ieradās feniķieši, pastāvēja arī nozīmīga aizvēsturiska civilizācija. Tieši feniķieši galveno salu nosauca par Malat , kas nozīmē “drošs patvērums”. Vēlākos laikos gadsimtiem ilgi salu grupa bija mājvieta Svētā Jāņa ordenim, bet pēc tam piederēja Britu impērijai. Neatkarību Malta ieguva 1964. gadā.
Maltas valdību vada tās partijas vadītājs, kura ieguvusi visvairāk balsu Pārstāvju palātā, ko maltiešu valodā dēvē par Kamra tar-Rappreżentanti .
Valsts valoda ir maltiešu valoda. Tā pieder semītu valodu saimei, kurā ir arī arābu valoda. Angļu valoda arī ir atzīta par valsts valodu, un daudzi maltieši runā arī itāļu valodā.
Tūrisms Maltā ir nozīmīga tautsaimniecības nozare, bet strauji attīstās arī pakalpojumu nozare.
Tradicionāli maltiešu ēdieni ir zupas (minestrone jeb dārzeņu zupa ar makaroniem, zivju zupas), makaroni un citi mīklas izstrādājumi. Maltiešu virtuvei ir raksturīgi arī dažādi ēdieni ar pildījumiem. Viens no visiecienītākajiem tradicionālajiem ēdieniem ir Stuffat Tal-Fenek (sautēta truša gaļa).
Ar vienreizēji saulainu laiku, plašām pludmalēm, aktīvu naktsdzīvi un 7000 gadu senu intriģējošu vēsturi, Maltā nevienam nebūs garlaicīgi. Pilsētu un ciematu šaurās, līkumotās ielas ir pieblīvētas ar renesanses laikmeta katedrālēm un baroka laika pilīm. Tā kā salas ir pārpilnas ar vecākajām zināmajām norādēm uz cilvēka klātbūtni šajā reģionā, salas pamatoti var uzskatīt par brīvdabas muzeju. Pilsētu un ciematu šaurās, līkumotās ielas ir pieblīvētas ar renesanses laikmeta katedrālēm un baroka laika pilīm. Tā kā salas ir pārpilnas ar vecākajām zināmajām norādēm uz cilvēka klātbūtni šajā reģionā, salas pamatoti var uzskatīt par brīvdabas muzeju. Ilgstošās attiecībās starp salu iedzīvotājiem un dažādām tautām, kas iekaroja Maltu gadsimtu gaitā, ir izveidojusies dažādu stilu un tradīciju sajaukums, radot īpašu kultūras eklektiku. Maltas 7000 gadu senā vēsture, no kuras dažas liecības ir skatāmas vēl šodien, ir apbrīnojama. Iepazīstiet Maltas astoņstaru krustu, kas joprojām simbolizē Dieva svētlaimes baušļu un Sv.Jāņa bruņinieku astoņas saistības: dzīvot patiesībā, ticēt, nožēlot grēkus, izrādīt pazemību, mīlēt taisnīgumu, būt žēlsirdīgam, būt sirsnīgam un izturēt taisnības vajāšanas. Ģeogrāfija Maltas arhipelāgs atrodas gandrīz pašā Vidusjūras centrā, 93 km uz dienvidiem no Sicīlijas un 288 km uz ziemeļiem no Tunisijas Āfrikā. Arhipelāgs sastāv no trim salām: Malta, Gozo un Komino ar kopējo iedzīvotāju skaitu 400 000 iedzīvotāju, kas apdzīvo 316 kv. km. Oficiālās valodas ir maltiešu un agļu. Malta ir lielākā sala, kā arī kultūras, tirdzniecības un administratīvais centrs. Gozo ir otra lielākā sala, kurā ir daudz lauku un cilvēki, kas dzīvo šajā salā vairāk nodarbojas ar zvejniecību, tūrismu, amatniecību un lauksaimniecību, kamēr Komino ir gandrīz neapdzīvota.
Vēsture īsumā Pirmās liecības par cilvēkiem Maltas salās atrodamas no apmēram 5000 gadus p.m.ē. Ap 3200 gadiem p.m.ē. Maltā sāka veidot monolīta akmens svētnīcas. Tās ir unikāls celtniecības piemērs tam, ka Maltā cilvēki iespaidīgas celtnes radījuši vēl 500-1000 gadus pirms tika uzceltas slavenās Gīza piramīdas Ēģiptē. Diemžēl, liecības par šīs senās tautas eksistenci apraujas 2000 gadus p.m.ē. Ap 800 gadu p.m.ē. Maltā ieradās feniķieši, pēc tam kartāgieši un palika tur 600 gadus. Ap 218.gadu p.m.ē. Malta kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu. M.ē. 60.g. apustulis Pāvils cieta kuģa avārijā pie Maltas (lai gan to apstrīd šodienas Bībeles pētnieki) un šis atgadījums uzskatāms par kristietības aizsākumu Maltā. Arābi no Ziemeļāfrikas ieradās ap 870.g., ievedot citrusaugļus un kokvilnu. Pēc 220 gadiem ziemeļu iekarotāji no Sicīlijas izspieda arābi no Maltas, sagrābjot varu uz 400 gadiem līdz Spānijas imperatora atdeva salas Jeruzalemes Svētā Jāņa bruņinieku ordenim apmaiņā pret nomas maksu – diviem piekūniem gadā. Nākamo 250 gadu laikā bruņiniekiem izdevās glābt Eiropu no turkiem, bet vara un slava, ko tas nesa, radīja korupciju un daudzi pievērsās pirātismam. 1798.gadā salā ieradās Napoleons un atņēma varu noplukušajiem bruņiniekiem, bet drīz vien briti padzina frančus. 1814.gadā Malta kļuva par Lielbritānijas kolonija, Lielbritānijas pārvēršot to par armijas bāzi. Malta ieguvu neatkarību tikai 1964.gadā. Kopš 2008.gada Malta ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Valeta – Maltas galvaspilsēta, ko dibināja Sv. Jāņa ordeņa bruņinieki 1566.gadā, ir lieliska vieta, kur pastaigāties, apskatot vēsturiskas ēkas un celtnes. Tā bija viena no pirmajām pilsētām, kur ielu plānošanā izmantoja tīkla modeli. Pilsēta dibināta, kad salas neveiksmīgi centās iekarot Otomāņu impērija. Sv.Jāņa katedrāle, kas celta 1572.gadā, ir viena no Maltas slavenākā arhitekta Džerolamo Kasara (Gerolamo Cassar) labākajiem darbiem un bija viena no pirmajām ēkām pilsētā. Tās krāšņo un sarežģīto interjeru veidoja viens no ražīgākajiem itāļu māksliniekiem Mateo Pretti. Sv.Jāņa bruņinieki netērēja naudu katedrāles izgreznošanai, tāpēc to pamatoti var uzskatīt par vislabāko baroka laikmeta arhitektūras un iekštelpu dekorējumu paraugu. Velves dekorēšana vien Pretti aizņēma 5 gadus. Grīdas klājumu veido lieliska marmora mozaīka. Valeta aizņem vien 1 kv. km platības, tāpēc tā ir arī viena no viskoncentrētākajām vēsturiskajām vietām pasaulē. Mdina – Klusā pilsēta Mdinas – senās Maltas galvaspilsētas – vēsture aizsākās vairāk nekā 4000 gadus atpakaļ. Vēl bronzas laikmetā, pakalna virsotnē, kur tagad stāv Mdina, tika izveidota nocietināta apdzīvota vieta. Feniķieši uzbūvēja ap pilsētu sienas aptuveni 1000 g. p.m.ē. Romiešu valdīšanas laikā pilsēta uzplauka. Cicerons un Levi to raksturoja kā pilsētu ar skaistām ēkām un pārtikušu dzīvesveidu. Mdina savu kāju spēris arī apustulis Pāvils, kurš Maltā nokļuva pēc kuģa bojāejas 60 AD. Ar apustuļa Pavila ierašanos arī saistīts kristietības sākums Maltā. Mdinā gadsimtiem ilgi un vēl joprojām dzīvo Maltas zināmākie un turīgākie cilvēki. Kad Maltā 1530.gadā ieradās Sv. Jāņa Ordeņa bruņinieki , maltiešu aristokrāti piekrita pieņemt jaunos valdniekus ar vienu noteikumu, ka bruņiniekiem jāievērot Mdinas autonomija. Tikai pēc šī formālā solījuma Ordeņa virsvaldis saņēma pilsētas atslēgas. Šodien, ejot pa šauro ieliņu labirintu gar senajām pilsētas nostiprinājuma sienām, ļoti viegli paceļot laikā, kādus 500 gadus atpakaļ un iedomāties dzīvi viduslaiku pilsētā. No Mdinaa bastioniem paveras elpu aizraujoši skati uz līdzenumiem un dzirkstošo jūru tālumā. Ievērības cienīgākās vietas: galvenie Mdinas vārti, Grieķu vārti, Sv. Pāvila katedrāle, Inguanetas pils, Sv. Sofijas pils, karmelītu baznīca, arhibīskapa pils, Normāņu māja, pazemes cietumi. Trīs pilsētas Trīs pilsētās – Vitoriosa, Kospikua un Sengleja (Vittoriosa, Cospicua, Sengleya), kas atrodas uz dienvidiem no Valetas, otrpus Lielajai ostai. Tieši šeit uz pastāvīgu dzīvi apmetās Maltas ordeņa bruņinieki, kad viņi ieradās Maltā 1530.gadā. Bruņinieki nekavējoties sāka stiprināt pilsētu. Santandželo forts bija pirmā Maltas Lielā maģistra dzīvesvieta. Vēlāk bruņinieki uzcēluši jaunu nocietinājumu līniju, aizsargājot visas trīs pilsētas. Trīs pilsētas – ir vienīgā vieta Eiropā, kur var redzēt cietoksni, kuru aizsargā nevis viena, bet divas rindas neieņemamu akmens sienu. Trijās pilsētās ir daudz interesantu arhitektūras pieminekļi. Ievērības cienīgākās vietas: Santandželo forts, Inkvizitoru pils, Marijas Pasludināšanas dienas baznīca, Bīskapa pils, Sv. Laurentija baznīca, Jūras muzejs.
Gozo sala, kas ir otra lielākā Maltas arhipelāgā, ir pārsteidzoši raksturs, kas piemīt tikai tai. Šeit ir majestātiski kalni un ielejas un nepieejamas klintis, kas veido dabisku aizsardzību mazām ostām un šauriem līčiem. Dzīve šeit rit lēni un mēreni. Gozo pārsteidz ar savu rāmo šarmu, gleznainiem ciematiem ar mīlīgām mājiņām, baroka stila baznīciņām, kas dažviet paceļas virs lauku ainavām. Šaras ciematā ir pasaulē vecākās savrup stāvošas akmens celtnes. Monolīta tempļi tika celta ap 3500 BC, tas ir, vēl tūkstoš gadus pirms Ēģiptes piramīdām. Salas centrā paceļas Citadele, no kuras augstumiem paveras skats uz visu salu. Citadele gadsimtiem ilgi kalpoja kā drošākā patvēruma vieta saliniekiem. Apskates objekti: Citadele un katedrāle, Ddžgantija baznīca, Kalipso ala, Šlendi ciems, Ta ’ Pinu baznīca. Uguņošana Katrai baznīcai ir savs patrons. Reizi gadā draudze svin šī svētā dienu. Šajās reizēs tiek rīkoti svētki (fiestas), kuru laikā notiek procesija ar svētā statuju, garīgās mūzikas orķestru gājiens, kioski, kas pārdod saldumus un noslēgumā ir krāšņa uguņošana. Par godu svētkiem draudzes baznīca un apkārtējās ielas ir spilgti izrotātas. Marsašloka ir viens no lielākajiem un gleznainākajiem zvejnieku ciemiem Maltā. Līcī ir daudz tradicionālu, spilgti krāsotu maltiešu laivu - Lucu. Parasti klusais ciems pārvēršas svētdienās, kad gar krastmalu izplešas tirgus, kur iespējasm iegādāties visa veida jūras veltes.
TIEŠIE LIDOJUMI NO RĪGAS UZ MALTU
LABĀKĀS CENAS ATPŪTAI MALTĀ VARAT UZZINĀT SŪTOT PIETEIKUMU UZ :info@atravel.lv
