Kanāriju salas
Kanāriju salas – tās ir mūžīgā pavasara salas, kurās laiks nemēdz būt slikts un lietains, tveicīgi karsts vai dzeloši salts.
Platība. Spānijas platība – 504 782 km2. Kanāriju salu kopējā platība – 7447 km2. Tenerifes salas platība – 2034 km2, Grankanārijas salas platība – 1560 km2
Galvaspilsēta. Spānijas galvaspilsēta – Madride (3,5 milj. iedzīvotāju, 2005. g.). Kanāriju salu galvaspilsētas – Santakrusa de Tenerife (221,5 tūkst. iedzīvotāju, 2005. g.) un Laspalmasa (377,6 tūkst. iedzīvotāju, 2005. g.). Kanāriju salu galvaspilsēta, kā arī valdības darba vieta, mainās ik pēc četriem gadiem. Katrai salai ir pašai sava galvaspilsēta. Tenerifes salas galvaspilsēta ir Santakrusa de Tenerife, Grankanārijas salas galvaspilsēta – Laspalmasa.
Ģeogrāfija. Spānija ir valsts Eiropas dienvidrietumos, tā aizņem 5/6 no Pireneju pussalas platības. Ziemeļaustrumos paralēli Pireneju kalnienei valsts robežojas ar Franciju un Andoru, dienvidos – ar Gibraltāru, rietumos – ar Portugāli. Ziemeļos un dienvidos Spāniju apskalo Atlantijas okeāns, bet dienvidaustrumos – Vidusjūras ūdeņi. Spānija dalās 17 autonomos apgabalos, kuros ir arī Baleāru un Pitiūzu salas Dienvidjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā.
Kanāriju arhipelāgu, Spānijas Karalistes autonomo apgabalu, veido septiņas lielas un sešas mazas vulkāniskas izcelsmes salas, kas atrodas Atlantijas okeānā. Tas ir vistālākais jaunās Eiropas punkts – no Āfrikas kontinenta rietumu piekrastes to šķir 108 km, bet no Pireneju pussalas – aptuveni 1500 km. Lielākās salas: Tenerife, Fuerteventura, Grankanārija, Lansarote, Palma, Gomera, Jerro. Divās provincēs iedalītas salas, kas atšķiras ne tikai ar ainavu un klimatu: rietumu province (galvaspilsēta – Santakrusa de Tenerife) un austrumu province (galvaspilsēta – Laspalmasa). Augstākā vieta – Teide virsotne (3718 m) atrodas Tenerifes salā.
Klimats. Spānija atrodas Vidusjūras klimatiskajā joslā, kurai raksturīgi divi gadalaiki. Klimata daudzveidību nosaka valsts plašā teritorija, savdabīgais reljefs, Vidusjūras un Atlantijas okeāna ietekme. Valsts ziemeļos ir visaugstākais mitruma līmenis. Austrumu un dienvidu piekrastēs, kā arī salās ziemas ir maigas, bet kontinenta centrālajā daļā gaisa temperatūra bieži mēdz noslīdēt zem nulles. Vasaras visur ir karstas, izņēmums ir tikai kalnu apgabali.
Kanāriju salu klimats nedaudz atšķiras no Spānijas kontinentālās daļas klimata. Visa gada garumā Kanāriju salās ir silti – vidējā gaisa temperatūra svārstās 18–24 grādu robežās, bet gaisa temperatūra Atlantijas okeānā svārstās 19–20 grādu robežās. Šādu maigu un siltu klimatu nosaka ģeogrāfiskais tuvums Āfrikas kontinentam, siltajai Golfa straumei un vējš, kas pāri Atlantijas okeānam nemitīgi pūš no Sahāras tuksneša. Dažādais ģeogrāfiskais izvietojums un savdabīgais reljefs ir iemesls tam, ka salās klimats ir atšķirīgs – sākot ar maigu un mitru, līdz siltam un sausam.
Iedzīvotāji.Spānijas iedzīvotāju skaits – 40,4 milj. (2006. g.). Kanāriju salās dzīvo 1,995 milj., Tenerifē – 853 tūkst., Grankanārijā – 807 tūkst. cilvēku (2006. g.). Kanāriju salu iedzīvotāji veido gandrīz 5% no visiem Spānijas iedzīvotājiem. Apmēram 80% iedzīvotāju ir spāņi, pārējo daļu veido katalonieši, galisieši un baski. Valstī dzīvo arī portugāļi un čigāni, no kuriem lielākā daļa mīt Andalūzijā.
Valoda. Oficiālā valoda visā Spānijas teritorijā ir spāņu valoda. Tomēr dažos reģionos runā dialektos: Galisijā (netālu no Portugāles) – galisiešu, Basku zemē un Navarras provincē – basku; Katalonijā, Valensijā un Baleārās – kataloniešu. Kūrortos populāra ir angļu un vācu valoda.
Reliģija. Dominējošā ir katoļticība (apmēram 76% iedzīvotāju ir Romas katoļticīgie). Diezgan liels skaits (19%) nesaista sevi ne ar kādu reliģiju. Pārējie ir pareizticīgie, protestanti, musulmaņi, jūdaisti, pastāv arī bahajiešu reliģiskā kopiena.
Valsts iekārta un politika. Saskaņā ar 1978. gada Konstitūciju Spānijā pastāv konstitucionālā monarhija. Valsts galva ir karalis, troni pārmanto viņa pēcnācēji. Kopš 1975. gada Spānijas karalis ir Huans Karloss I; troņmantnieks – kroņprincis Filips. Likumdevēja vara pieder divpalātu parlamentam Kortesi (Las Cortes Generales), kuru veido Senāts (Senado) un Kongresa deputāti (Congreso de los Diputados). Izpildvara valstī pieder Valdības prezidentam, kurš vienlaikus ir arī premjerministrs. Premjerministra (parasti parlamenta vairākuma partijas vai partiju koalīcijas vadītāja) kandidatūru izsludina karalis un apstiprina parlamentu. Šobrīd ministru kabinetu vada Hose Luiss Rodrigess Zapatero (kopš 2004. gada 17. aprīļa). Vicepremjerus, pamatojoties uz Premjerministra ieteikumu, ieceļ karalis. Lielākās partijas – Tautas partija, Spānijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Basku nacionālā partija, Kanāriju koalīcija u. c. Spānija ir sadalīta 50 provincēs, kas sagrupētas 17 autonomajos apgabalos un divās autonomajās pilsētās. Kopš 1979. gada katrā autonomajā kopienā ievēl reģionālo valdību, kas atbild par veselības aizsardzības, izglītības un citām reģionālajām sociālajām programmām. Šādu reģionālo valdību pārstāvji piedalās Senāta darbā.
Ekonomika. Spānija galvenokārt ir lauksaimnieciska, mūsdienās – ekonomiski spēcīga valsts. No 1960. gada līdz 1975. gadam ekonomiskās izaugsmes tempu ziņā Spānija atpalika tikai no Japānas, tādēļ strauji pārtapa rūpnieciski agrārā valstī, kas ražošanas apjomu ziņā atrodas piektajā vietā starp Eiropas valstīm. Lielākā daļa ražošanas ir sakopota valsts ziemeļu un austrumu piekrastē. Savām vajadzībām, Spānija izgatavo alumīniju, cinku, varu, svinu. Attīstīta ir kuģu būvniecība un mašīnbūve. Svarīga un ienesīga saimniecības nozare ir tūrisms – ik gadu Spāniju apmeklē 50 milj. tūristu.
Pašlaik lauksaimniecība veido tikai nedaudz vairāk nekā piekto daļu valsts ekonomikas. Zemkopība nodrošina 53%, lopkopība – 41% ražošanas apjoma. Citrusaugļu audzēšanā, olīveļļas ieguvē un vīna darīšanā Spānija pasaulē ieņem līderpozīcijas.
Kanāriju salu ekonomikā liela loma ir tūrismam, kas veido apmēram 32% no salu iekšzemes kopprodukta. Gada laikā Kanāriju salas apmeklē apmēram 10 milj. tūristu. Citas svarīgas ekonomikas nozares ir būvniecība (apmēram 20% no iekšzemes kopprodukta) un zemkopība. Salās audzē: tomātus, kartupeļus, sīpolus, cukurniedres, vīnogas, dateles, apelsīnus, citronus, vīģes, aprikozes, persikus, mandeles, kviešus, miežus, kukurūzu. Eksportam audzē banānus un tabaku.
Pēdējo 20 gadu laikā Kanāriju salu ikgadējais ekonomikas pieaugums ir aptuveni 5%. Straujo ekonomikas izaugsmi ietekmējušas tūrisma infrastruktūras attīstībā izdarītās tiešās ārvalstu un Eiropas fondu investīcijas.
Resursi. Spānijas zemes dzīles nav īpaši bagātas. Tomēr dažu izejvielu veidu iegulas šeit ir diezgan lielas, piemēram, pirītu, svina un cinka iegulas valsts kontinentālajā daļā. Spānijā ir arī dzīvsudraba, akmeņogļu, dzelzs un vara rūdas, kālija karbonāta, brūnogļu iegulas. Spānijā iegūst magnezītu, urānu, zeltu, sudrabu, merģeli, marmoru, ir arī nafta un dabas gāze
Virtuve. Spāņu virtuve ir īsta Vidusjūras reģiona valstu virtuve, kurā dominē zaļumi, tomāti, baklažāni un paprika. Kopš seniem laikiem spāņi uzturā lieto vīnogas un olīvas, kā arī izmanto no tām iegūtus produktus – vīnu un eļļu. Dažādu provinču virtuves tradīcijas atšķiras cita no citas. Kanāriju salu virtuvei raksturīgi no vietējiem produktiem – svaigām zivīm, jūras veltēm, kazas gaļas, salā augošajiem augļiem un dārzeņiem, piemēram, avokado, tomātiem, papajas un banāniem pagatavoti ēdieni. Visus ēdienus pasniedz papildinātus ar daudzveidīgām, pikantām un aromātiskām mērcēm. To pagatavošanai ir simtiem recepšu. Visdažādākos salātus un zaļumus ceļ galdā gan kā patstāvīgus ēdienus, gan kā piedevas zivju ēdieniem.
Vispopulārākie ēdieni Kanāriju salās ir: papas arrugadas – sālsūdenī vārīti kartupeļi ar visu mizu (tos vāra tikmēr, kamēr viss ūdens iztvaikojis un kartupeļi pārklājas ar sīkiem sāls kristāliem), kurus pasniedz kā piedevu zivju un gaļas ēdieniem; sancocho canario – sautēta zivs (visbiežāk asaris); ropa vieja – sautēta vistas gaļa, liellopa gaļa, kartupeļi; conejo al salmorejo – īpašā mērcē sautēts trusis; baifo un machorra – kazas gaļa; arroz con verduras – rīsu salāti ar sagrieztu papriku, kukurūzu un tomātiem.Daudzus ēdienus pasniedz kopā ar mojo – īpašu mērci, kurai pievienoti ķiploki un citas piedevas, kas piešķir mērcei noteiktu krāsu (tā var būt sarkana vai zaļa), un gofio – kukurūzas miltu putru vai plācenīšiem. Kanāriju salās var nobaudīt arī spāņu virtuves tradicionālos ēdienus: paella – rīsu ēdiens ar jūras veltēm un kapātu gaļu, gazpacho – no dažādiem dārzeņiem gatavota aukstā zupa, caldera de pescado – zivju zupa spāņu gaumē, tortillas – omletes ar dārzeņiem, sieru, zaļumiem, sīpoliem u. tml. Pie agrāk nebaudītiem ēdieniem ieteicams pierast pamazām, sākot ar nelielām porcijām.
Populārākais deserts Kanāriju salās ir saldais mandeļu krēms, kam pievienots olas dzeltenums un kanēlis. Tā nosaukums ir bienmesabe. Par desertu uzskata arī siera un augļu izlasi (quesos y frutas), kā arī banānus flambe (platanos flambeados). Spānijā iecienīta ir triju veidu kafija: cafe solo – melna kafija, cortado – kafija ar nelielu piena piedevu, cafe con leche – kafija ar pienu (puse piena un puse kafijas).
Alkoholiskie dzērieni. Spānija ir izslavēta ar savām senajām vīna darīšanas tradīcijām. Tādēļ kopā ar ēdieniem vienmēr pasniedz spāņu baltvīnu (vino blanco) vai sarkanvīnu (vino tinto). Populārākos vīnus darina kontinentālajās vīna darītavās „Torres”, „Rioja” un„Siglo”. Taču ikvienā salas restorānā var nobaudīt arī mājās darinātu vīnu (vino de casa), kuru parasti pasniedz krūkās. Kanāriju salās, tāpat kā kontinentālajā Spānijā, cieņā ir Sangria – sarkanvīna un šampanieša kokteilis, kuru pasniedz krūkās ar ledu un pievienotiem sagrieztiem svaigiem augļiem. Tikai Kanāriju salās dara Malvazia vīnu, kam ir īpaša, salda garša un neparasti dzintaraina krāsa. Kanāriju salas ir slavenas ar savu rumu, konjakiem un liķieriem. Populāri Kanāriju salās ir arī spāņu vīni: Dorada un San Miguel.
Vēstures fakti. Zinātnieki ir izpētījuši, ka Kanāriju salas ir vulkāniskas izcelsmes salas. Senākā no tām Lansarote sala ir vairāk nekā 20 miljonus gadu veca, Grankanārijas sala radusies pirms 14 miljoniem gadu, bet Tenerife – pirms 10 miljoniem gadu.
Pirmie Kanāriju salu iedzīvotāji bijuši gunači, kas dzīvojuši diezgan noslēgtu dzīvi. Gunači minēti feniķiešu, grieķu un romiešu rakstu avotos. Salu pirmiedzīvotāji cieta no nemitīgiem arābu iebrukumiem. Franču pētnieks Žans Betenkorts (Jean de Bethencourt) 1402. gadā kļuva par ekspedīcijas vadītāju, devās uz salu un izkāpa krastā Lansarotes ziemeļu pusē. No tās viņš ieņēma Fuerteventuru un Jerro. Gomeras, Grankanāras, Tenerifes un Palmas iedzīvotāji pretojās spāņu iebrukumam gandrīz simts gadus. Tomēr 1495. gadā Kanāriju salas neizturēja un padevās spāņu spiedienam. Bagātās salas piesaistīja visas Eiropas tirgotāju un dēkaiņu uzmanību. Kristofora Kolumba 1492. gadā atklātie jaunie kuģošanas ceļi palielināja Kanāriju salu nozīmi. Līdz 19. gs. salu valdības centrs atradās Grankanārā. Palmas salas galvaspilsētā, Puerto de la Lūzas ostā, krājumu papildināšanai pirms tālā jūrasbrauciena piestāja visi Eiropas kuģi, kas devās jauno zemju meklējumos, bet vēlāk pēc Amerikas un Rietumindijas ceļa atklāšanas piestāja arī visi tie kuģi, kuri devās uz jaunajiem kontinentiem.
Pagājušā gadsimta sākumā divas pilsētas – Laspalmasa Grankanārijas salā un Santakrusa Tenerifes salā – sāka sacensties savā starpā par to, kurai ir vairāk tiesību būt par salas galvaspilsētu. Šā strīda dēļ izveidojās divas provinces – Austrumu un Rietumu. No 1936. gada līdz 1975. gadam Kanāriju salās (izņemot Palmas salu), tāpat kā visā Spānijā, valdīja ģenerāļa Franko režīms. Pēc viņa nāves sākās demokratizācijas process un strauja ekonomikas augšupeja. 1982. gadā Kanāriju salas ieguva autonomiju. Kopš tā paša 1982. gada Kanāriju salas (kā Spānijas autonomais apgabals) ir iekļautas NATO, bet kopš 1986. gada ir arī Eiropas Savienības teritorija.
NODERĪGI PADOMI
Elektrība. Elektrības spriegums ir 125 V un 220 V. Lūdzu, pievērsiet uzmanību vannas istabās izvietotajām pamācībām.
Tālrunis. Valsts kods – 34. Plašais tālruņu automātu tīkls ļaus sazināties ar jebkuru zemeslodes stūrīti. Automātos izmanto 10, 20, 50 eiro centu monētas, kā arī viena un divu eiro monētas. Sarunas no tālruņa automāta izmaksā lētāk nekā sarunas no viesnīcas tālruņa. Spānijas starptautiskais kods – 00. Zvanot uz Latviju, ir jāuzgriež: 00-371 + pilsētas kods + abonenta tālruņa numurs.
Nauda.Naudas vienība Spānijāir eiro (€ EUR). Apgrozībā ir 5, 10, 20, 100, 200 un 500 eiro banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu un viena un divu eiro monētas. Valūtas maiņu veic lielākajā daļā viesnīcu vai tūrisma aģentūru. Tomēr bankās valūtas maiņas kurss ir labvēlīgāks. Banku darba laiks: no pulksten 9 līdz pulksten 14 darba dienās; no pulksten 9 līdz pulksten 13 sestdienās; svētdienās bankas nestrādā. Pēc banku slēgšanas, naudas maiņu var veikt valūtas maiņas punktos (caja de cambio), kas parasti strādā līdz pat vakaram. Lielās viesnīcās, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vai tirdzniecības vietās var norēķināties ar kredītkartēm, turklāt skaidru naudu var saņemt arī bankas automātos.
Veikalu darba laiks. Veikali un tirdzniecības centri strādā katru dienu no pulksten 9 līdz pulksten 20. Daži veikali svētdienās ir slēgti. Gandrīz visas iestādes un veikalus slēdz uz pusdienas (siestas) laiku, kas ilgst no pulksten 13 līdz pulksten 16.
Dzeramais ūdens. Ūdensvada ūdeni dzert nav ieteicams. Būtu vēlams iegādāties pudelēs pildītu dzeramo ūdeni. Gāzētu (agua con gas) vai negāzētu (agua sin gas) minerālūdeni var iegādāties jebkurā bārā, restorānā vai veika
Dzeramnauda. Ieteicams atstāt dzeramnaudu viesnīcas apkalpojošajam personālam. Bāros un restorānos kā dzeramnaudu atstāj apmēram 10% no rēķina summas. Dažos restorānos apkalpošanas maksa ir iekļauta rēķinā, tādējādi dzeramnauda nav jāatstāj.
Apģērbs. Lai gan Spānijā (arī Kanāriju salās) nav nekādu noteiktu ģērbšanās un uzvedības noteikumu, taču, apmeklējot baznīcas, būtu jāapģērbjas atturīgi. Pludmalēs ir sastopamas sievietes, kuras nevairās no „top-less” stila (peldkostīms bez krūštura).
Ārsti un slimnīcas. Pēkšņas saslimšanas vai nelaimes gadījumā, vērsieties pie ārsta vai uzaiciniet to ar viesnīcas administratora starpniecību (ārsta vizīte maksā aptuveni 50 €, kurus pacients maksā pats). Par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem pieprasiet izsniegt šādus dokumentus: ārsta izsniegtu izziņu, kurā minēta diagnoze, ar ārsta parakstu un zīmogu apstiprinātu rēķinu par medicīniskiem pakalpojumiem, recepti medikamentu iegādei un kvīti par ārsta izrakstītajiem medikamentiem.
Ārstēšanos slimnīcā, transportu, ātrās palīdzības dienesta pakalpojumus apmaksās, ja Jūs būsiet apdrošināti un laikus vērsīsieties pie apdrošināšanas kompānijas pārstāvja (adreses minētas polisē), kurš ir pilnvarots uzņemties rūpes par Jūsu ārstēšanu un apmaksāt to. Iztērētos naudas līdzekļus Jums atmaksās tad, kad būsiet iesniedzis apdrošināšanas kompānijai lūgumu, apdrošināšanas polisi, medicīniskās izziņas, rēķinus un citus nepieciešamos dokumentus. Rūpīgi izlasiet visu polisē minēto informāciju.
Imūnprofilakse. Tūristiem obligātu pošu nav. Lai saņemtu papildu informāciju, jautājiet savam ģimenes ārstam vai zvaniet uz Latvijas infektoloģijas centru pa tālruni 67014560.
Drošība. Neaizmirstiet visu laiku valkātgalvassegu, saulesbrilles un lietot aizsargkrēmu. Vismaz pirmajās dienās centieties izvairīties no ilgas uzturēšanās saulē, jo pastāv ātras pārkaršanas iespēja (maigā jūras vēja dēļ saules tveice nav tik jūtama). Nedzeriet stipri atdzesētus dzērienus, jo temperatūras starpība var izraisīt angīnu. Kanāriju salās, tāpat kā citu valstu kūrortos, ir blēži, tādēļ sargājiet savu naudu, pasi, nenēsājiet tos vienā kabatā vai somā. Naudu, dārglietas un pasi Jūs varat atstāt viesnīcas seifā (par glabāšanu samaksājot atsevišķi). Pases nozaudēšanas gadījumā Jums nāksies doties uz Madridi, uz Latvijas vēstniecību. Visās valstīs formalitātes kārto ļoti lēni, tādēļ Jūs zaudēsiet ne tikai daudz laika, bet būsiet spiesti rēķināties arī ar papildu izdevumiem.
Fotografēšana un filmēšana. Fotografēt drīkst gandrīz visur. Dažās vietās aizliegts izmantot zibspuldzi (par to vēsta izvietotās brīdinājuma zīmes).
Transports. Kanāriju salās ir attīstīta sabiedriskā transporta sistēma. Starp kūrortiem kursē autobusi. Iekāpšana autobusos notiek tikai pa priekšdurvīm, bet izkāpšana – tikai pa aizmugurējām durvīm. Biļetes pārdod transportlīdzeklī. Kūrortos kursē arī baltas krāsas taksometri ar pazīšanas zīmēm uz jumta. Taksometri ir aprīkoti ar skaitītājiem, kas strādā dažādos tarifu režīmos, atkarībā no attāluma, diennakts laika un nedēļas dienas.
Autonoma. Kanāriju salās, par visnotaļ pieņemamu cenu(no 25 līdz 70 EUR diennaktī), var noīrēt automašīnu. Automašīnu noīrēt var persona, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir autovadītāja apliecība (automašīnas vadīšanas stāžs ne mazāk kā viens gads). Nepieciešama ir arī pase, kredītkarte vai naudas ķīla. Galvenie satiksmes noteikumi: maksimālais braukšanas ātrums pilsētās – 50 km/h, maksimālais braukšanas ātrums uz šosejām – 90 km/h, maksimālais braukšanas ātrums uz automaģistrālēm – 120 km/h.
Ar zilu krāsu atzīmētas maksas autostāvvietas. Automātā jāiemet 10, 20, 50 centu vai viena un divu EUR monētas, jāpaņem biļete un jānovieto tā automašīnā redzamā vietā.
Priekšmetu ievešanas ierobežojumi. ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna, 110 litri alus.
VALSTS SPECIFIKA
Valsts īpašās iezīmes. Spānija – tā ir vēršu cīņu un flamenko valsts, bezgalīga saules, vīna un deju fiesta. Tā ir Dona Kihota un vējdzirnavu zeme. Mūsdienās šī valsts, kura vēl pirms 30 gadiem bija pazīstama ar konservatīvām tradīcijām un ģenerāļa Franko režīmu, tagad ir kļuvusi par vienu no liberālākajām un tolerantākajām Eiropas valstīm. Spānija ir ievērojama ne tikai ar savu kultūras un vēstures mantojumu, bet arī ar patiesu daudzveidību. Ikviens šejienes reģions atšķiras ar savdabīgumu un oriģinalitāti, taču visus valsts iedzīvotājus vieno mīlestība uz mūziku, dejām, dziesmām, optimistiska un pozitīva dzīves un apkārtējās pasaules uztvere.
Viesnīcu specifika. Kanāriju salās, tāpat kā visā Spānijā, viesnīcu klasifikācijai ir spēkā Eiropas standarti. Viesnīcas kategoriju šeit apzīmē ar zvaigznēm, apartamentu kategorijas – ar atslēgām. Kategoriju nosaka atkarībā no viesnīcas atrašanās vietas, apmēra un piedāvāto pakalpojumu kvalitātes, no apkalpošanas līmeņa, no viesnīcas numuru lieluma un to aprīkojuma. Atšķirībā no Turcijas vai Ēģiptes, daži viesnīcu numuri iekārtoti senatnīgā stilā, jo tūrisma attīstība valstī sākusies krietni ātrāk. Lai palīdzētu Jums izvēlēties vēlmēm atbilstošu viesnīcu, „Novatours” izvieto ne vien oficiālo nacionālo viesnīcas kategoriju, bet arī „Novatours” ar globusiem apzīmēto kategoriju.
Jāzina, ka Tenerifes un Grankanāras viesnīcās reģistrējoties, tūristiem, iespējams, nāksies iemaksāt drošības naudu par viesnīcas sniegtajiem papildus pakalpojumiem (starptautiskajām tālruņa sarunām, mini bāra izmantošanu u. tml.). Drošības naudas apmērs katrā viesnīcā var atšķirties. To var iemaksāt eiro vai izmantojot kredītkarti, ar kuras palīdzību Jūsu kontā tiks nobloķēta atbilstoša naudas summa. Drošības naudu atgriež atpakaļ tad, kad viesis izbrauc no viesnīcas.
Kanāriju salās nav viesnīcu ar privātām pludmalēm. Ieeja pludmalē ir bez maksas, taču par guļamkrēslu un saulessargiem pludmalē jāmaksā atsevišķi. Uz pludmali vai baseinu dodoties, līdzi jāņem savu dvieļi. Aizliegts ņemt līdzi viesnīcas dvieli. Dažās viesnīcās pludmales dvieli var saņemt, iemaksājot drošības naudu, vai saņemot dvieli nomā.
Numura atslēgu jāatstāj pie reģistrācijas letes, jo par atslēgas nozaudēšanu iekasē soda naudu.
Nacionālā rakstura iezīmes. Kanāriju salu iedzīvotāji, kā jau visi spāņi, ir ļoti dzīvespriecīgi un viņiem piemīt iedzimta tieksme pēc saskarsmes. Viņu precīzi raksturo sakāmvārds “disfrutar la vida”, kas nozīmē „plūkt dzīves augļus”, jeb, citiem vārdiem sakot, priecāties par dzīvi. Spāņi ir jauki, sirsnīgi un draudzīgi cilvēki. Neņemot vērā to, saskarsmē ar ārvalstniekiem viņi ietur zināmu distanci un ar grūtībām veido ar tiem draudzīgas attiecības.
Izklaidēm spāņi velta tikpat lielu daudzumu savas enerģijas, cik darbam. Laiks, šajā valstī, ir izplūdis jēdziens: lielākoties spāņi pieskaņo darbu savām pašu vajadzībām, taču nedzīvo „pēc pulksteņa”. Tādēļ viņi bieži kavē, viņiem patīk patērzēt un viņi ir visai ziņkārīgi.
Maltīte Spānijā ir komunikācijas forma. Draugu kompānijā vai ģimenes lokā viņi pulcējas, lai kopā ieturētu pusdienas vai vakariņas. Pēc pusdienām spāņi dodas atpūsties: sākas siesta, kas ilgst divas vai trīs stundas. Šajā laikā slēgti ir visi veikali, iestādes, lielākā daļa kafejnīcu un pilsēta izskatās kā izmirusi. Vakariņas spāņi ēd vēlu, apmēram 21:00. Vakaros viņi labprāt pastaigājas pa ielām, iegriežas krodziņos, kur pie kafijas tases vai vīna glāzes tērzē un strīdas.
Daudziem spāņiem svarīgākās dzīvē ir ģimenes saites. Divas trīs paaudzes dzīvo zem viena jumta vai vismaz bieži satiekas. Jauni cilvēki nereti līdz pat 30 gadu vecumam dzīvo kopā ar vecākiem un atstāj viņu namu tikai tad, kad apprecas. Spāņi dievina bērnus un daudz uzmanības velta to audzināšanai.
Ko šajā valstī ir vērts izbaudīt? Tūristiem neaizmirstami skati ir dažādie tautas svētki, fiestas un festivāli, kurus katrā pilsētā rīko vairākas reizes gadā. Taču nevienā Eiropas valstī nemēdz būt tik daudz svētku, cik to ir Spānijā. Valstī nav tāda ciemata, mazpilsētas vai pilsētas, kurā netiktu rīkoti vēršu skrējieni, uguņošanas, improvizēti turnīri, seni rituāli un masu gājieni par godu kādam svētajam vai Jaunavai Marijai. Kanāriju salas ir izslavētas ar saviem karnevāliem, kuru pasākumu pārpilnības un kostīmu daudzveidības ziņā var sacensties ar slavenajiem Riodežaneiro karnevāliem. Tas ir viens no lielākajiem karnevāliem Eiropā – krāšņs, latīņamerikāņu mūzikas pavadībā notiekošs ielu gājiens, kura dalībnieki tērpušies ekstravagantos tērpos.
Neizdzēšamu iespaidu atstāj arī Tenerifes salas melnās pludmales, kuru smiltis ir sajaukušās ar vulkāniskajiem pelniem. Ir vērts apskatīt arī hipiju pludmali Kaletē, kur vēl šobaltdien pašu rokām celtās palmu zaru būdās dzīvo hipiji un viņu sekotāji. Citās tūristu iecienītās pludmalēs Grankanārā, Lansarotē, Fuertoventurā pludmales ir ievērojami gaišākas.
Grankanāras salā neizdzēšamu iespaidu rada grandiozā Maspalomas kāpa – baltas, tuksnesi atgādinošas smiltis, kas kontrastē ar salas vulkānisko ainavu.
Viesojoties Spānijas salās noteikti vajadzētu izbaudītflamenko – ugunīgo spāņu deju, kuru dejo uz ielām, laukumos, nakts klubos un restorānos. Šis savdabīgais dejas stils radies XV gs. Andalūzijā. Dejas muzikālo pavadījumu spēlē uz ģitāras. Melnās drānās tērpušies vīrieši un sievietes dejo, papēžus piesizdami un klikšķinot kastaņetes.
Kanāriju salās noteikti vajadzētu nobaudīt jūras veltes – tās allaž ir svaigas un lieliski pagatavotas. Ieteicams nobaudīt arī „malvāziju” – vienīgo vīnu, kuru gatavo Kanāriju salās. Tos dēvē par karalisko vīnu, jo to bija iecienījusi cariene Katrīna.
Valsts īpatnības. Mūsdienu Kanāriju salu nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda canis – ’suns’. Salas šādu nosaukumu guvušas tādēļ, ka šeit mituši daudz savvaļas suņi.
Antīkajā senatnē šīs salas, kas atrodas aiz Hērakla stabiem – Gibraltāra jūras šauruma – uzskatītas par daļu no jūras dzelmē nogrimušām. Šo leģendu, iespējams, stiprinājis arī gunači, Kanāriju salu seno iemītnieku, ārējais izskats: viņi bija liela auguma cilvēki, ar platu seju, tumsnēju ādu, gaišiem matiem un zilām acīm (tieši šādi Atlantīdas iemītniekus aprakstījis Platons).
“Siesta, fiesta un basta” – tā savu dzīves ritmu raksturo spāņi. Trokšņaina fiesta līdz rīta gaismai, no rīta basta un siesta – pēc pusdienām. Neņemot vērā šādu dzīves ritmu, spāņi lieliski apvieno darbu ar izklaidēm, spēj, veltot laiku ģimenei un neignorējot savas personiskās vēlmes, tikt galā ar dienesta pienākumiem.
Unikālā reljefa un Atlantijas okeāna ietekmē, laika apstākļi salās mainās bieži. Vienas dienas laikā lietu var nomainīt saulains laiks vai visu salu aptveroša migla.
Spāniju bez korridas – XVI gs. popularitāti iekarojušās vēršu cīņas, kas simbolizē vienkāršā cilvēka (toreadora) uzvaru pār feodālo bruņinieku (pikadoru) – iztēloties ir grūti. Kanāriju salās vēršu cīņas nerīko, vēl vairāk – tās izraisa nepatiku.
Kanāriju salās aug nedegošās Kanāriju priedes, kurām ir ļoti bieza miza un kuras no mākoņiem uzsūc mitrumu.
Vietas, kuras noteikti būt jāapskata.Tenerifē būtu ieteicams apskatīt Loro parku ar tā eksotiskajiem augiem un dzīvniekiem. Spilgtu iespaidu rada Maskas aiza, kas atrodas salas vidienē un kurā izvietojusies nesen no visas apkārtējās pasaules pilnīgi nošķirts ciematiņš. No šejienes paveras elpu aizraujoši skati. Jāapskata arī Teide vulkāns, kas ir trešais lielākais pasaulē, kā arī vulkāna apkaime izveidotais Nacionālais parks.
Grankanārā noteikti ir vērts apskatīt salas galvaspilsētu Laspalmasu ar tās savdabīgo, Kanāriju salām raksturīgo vecpilsētu, kas bruģēta ar melnu lavu un apbūvēta ar arhitektoniski neparastām mājām. Spilgtu iespaidu rada Palmitosas parks – īsti tropi, pilni eksotisku augu un dzīvnieku.
Pavadot Tenerifē un Grankanārā atvaļinājumu, ieteicams apskatīt arī citas arhipelāga salas – unikālo Lansarotes salu ar tās darbīgo vulkānu un „Timanfaya” Nacionālo parku, kā arī Gomēru – viszaļāko no Kanāriju salām, kurā atrodas „Garajonay” Nacionālais parks.
SVARĪGAS ADRESES
Latvijas Republikas Vēstniecība Spānijas Karalistē:
c/Alfonso XII 52-1,
8014 Madrid, Spain
Tālr.: +34 91 369 13 62, +34 91 369 13 83
Fakss: +34 91 369 00 20
