Taizeme atrodas Dienvidaustrumāzijā Indoķīnas pussalā, Dienvidrietumos to apskalo Andamanu jūra, bet Dienvidaustrumos Siāmas līcis. Valsts kontūra kartē atgādina ziloņa galvu, tāpēc bieži paši tajieši Taizemi dēvē par „ziloņa zemi”. Taizemes karaliskais simbols ir baltais zilonis. Teritorijas kopējā platība - 513 115 km2, kas aptuveni vienāda ar Francijas teritoriju.
Taizemes galvaspilsēta -Bangkoka (tajiešu valodā „Krung Thep”- Enģeļu pilsēta) ir pati lielākā valsts pilsēta. 1995.gadā Bangkoka bija 17. lielākā Āzijas pilsēta ar aptuveni 7 miljn. iedzīvotāju. Pats augstākais punkts valsts kartē - kalns Doi Inthanon, 2559 m virs jūras līmeņa, atrodas valsts ZR, netālu no Čang Mai pilsētas. Visā valstī ir daudz nacionālo parku un rezervātu, pavisam aptuveni 70. Valsts Dienvidrietumos - Andamanu jūras piekrastē un austrumos - Siāmas līča piekrastē ir simtiem tīru smilšainu pludmaļu.
Taizeme (virzoties pulksteņa rādītāja virzienā no ziemeļiem) robežojas ar Laosu, Kambodžu, Malaiziju un  Mjanmu (bijusī Birma). Par nākamās valsts seno kodolu kalpoja apmetnes upes Čao-Prajas deltā. Šejienes auglīgā augsne ļauj intensīvi nodarboties ar zemkopību un apmierina valsts vajadzības pēc pārtikas. Uz  austrumiem, augstuma ziņā vidēju (700-1000 m) kalnu ķēžu ieskauta, atrodas Korat plakankalne, kurā sakarā ar intensīvo mežu izciršanu gandrīz nemaz nav saglabājusies augu valsts. Valsts rietumos stiepjas kalnu ķēde (1500-2000 m) ar necaurejamiem mūžamežiem, kas kalpo par sava veida barjeru starp centrālajiem rajoniem un robežu ar Birmu. Šis kalnu masīvs aptver Malakkas pussalas ziemeļu  daļu. Valsts dienvidu piekrasti, ar tās neskaitāmajām piestātnēm un pludmalēm, apskalo divu jūru ūdeņi: rietumos Indijas okeāna Andamanu jūra un Dienvidķīnas jūra, pie kuras pieder Siāmas līcis.
Taizemei raksturīgs tropisks klimats un trīs gada laiki. Lietus sezonā, kas ilgst no maija līdz oktobrim, visā valsts teritorijā valda dienvidaustrumu musoni, kas sev līdzi nes spēcīgas lietusgāzes. Sausajā ziemā, no novembra līdz februārim, šeit iestājas maigs klimats, un vidējā diennakts temperatūra ir nedaudz zemāka par vidējo gada temperatūru. Naktīs ziemeļtaizemes kalnienēs temperatūra noslīd gandrīz līdz 0° C, bet Bangkoka tā ir aptuveni 16º C. Karstajā sezonā – no marta līdz maijam, ir ļoti karsts un augsts gaisa mitrums, bet nokrišņi šajā laikā praktiski nav. Pussalas austrumu daļā izveidojies īpašs klimats, kuram raksturīgs vienmērīgi lietains laiks visu gadu, un tikai septembrī vērojams krass lietavu pieaugums.
Ideāls laiks atpūtai Taizemē – tā ir ziema. Šajā sezonā gandrīz nelīst, un klimats ir labvēlīgs ilgajiem ceļojumiem pa valsti. Karstajā sezonā spiedīgo tveici nespēj izturēt pat paši tajieš, bet Eiropieši no tās glābjas pludmalēs. Phuket un Phi Phi salās lieti līst galvenokārt maijā – jūnijā, bet Samui salās – oktobrī-novembrī.
Taizemē ir biezs upju tīkls. Upēm raksturīga strauja ūdens līmeņa maiņa gada laikā un lieli plūdi musonu lietus laikā. Gandrīz visas upes sākas ziemeļu rajonu kalnos un ietek Siāmas līcī. Īpašu nozīmi valsts dzīvē ieņem Menam-Čao-Prajas upe, pati garākā un ūdeņiem bagātākā Taizemē. Tās garums ir 1200 km (no grīvas tā ir kuģojama 400 km garumā). Kopā ar savām pietekām upe apūdeņo rajonus, kuros tiek audzēts rīss. Pa neskaitāmajiem kanāliem – klongiem- ūdens tiek novadīts no upes līdz rīsa laukiem. No maija līdz oktobrim, lietus periodā, visa zemiene, pa kuru tek Menam- Čao-Prajas upe, ir applūdusi. Citas upes: gar Taizemes austrumu un daļēji arī ziemeļaustrumu robežu plūst upe Mekonga. Nozīmīga ir arī Mekongas labā krasta pieteka Mun. Gar valsts rietumu robežu tek Saluin upe. Ezeru nav pārāk daudz: pats lielākais – Kamas ezers (Mekong upes sistēmā).
Taizemieša dzīvē daudz ko nosaka ūdens: no tā ir atkarīga raža; pa kanāliem un upēm raža tiek nogādāta pilsētā pārdošanai; ar šaurām laivām – sampangām- notiek satiksme starp pilsētām, kas izvietotas upju un kanālu krastos. Daudzi ciemati celti uz pāļiem ūdenī. Daudzi zemnieki dzīvo lielās, augu pinumiem segtās laivās, it īpaši ilgstošo lietavu laikā, jo upe ne vienmēr ir sargātāja un barotāja. Plūdu laikā tā kļūst ļauna un nesaudzīga, kā tautas pasaku ļaunais pūķis. Upēs un kanālos ir daudz zivju, un gandrīz visi zemnieki nodarbojas ar zvejniecību.
Daba
Taizeme atrodas mitro tropu mežu zonā. Aptuveni 65% tās platības aizņem džungļi. Taizemes augu valstī pārsvarā vērojami tropu (musonu) meži, kuros aug tīkkoks, sarkankoks, bambuskoks un citi koki. Mitrākajos rajonos, galvenokārt kalnos, Korat plato nomalēs un piejūras daļas ziemeļaustrumos aug mitrie mūžzaļie meži. Šajos mežos galvenokārt aug – Dipterocarpaceae sugu koki, gumijkoki, pandāni un dažāda veida palmas. Piejūras joslā dienvidos vērojamas plašas mangrovju audzes.  Korata plato aizņem savannas un aso koku un krūmu brikšņi. Uz kalnu sausajam nogāzēm, 700 -1700 m augstumā aug priežu –ozolu meži, kalnu augšējā daļā – mūžzaļie krūmāji. Džungļos aug daudz vērtīgu kokšņu koki. Mežu rajonu iedzīvotāji iegūst no šiem kokiem dažādas eļļas, balzāmus, lakas. Daži meža augu augļi (mangustans, duriāns, banāni) ir ēdami. Liela saimnieciska nozīme ir palmām – kokosa un sagova palmām. Ziemeļu rajona kalnu nogāzēs aug Tīkkoks. To augstums sasniedz 40 m, bet stumbra diametrs – 2 m. Tīkkoks ir vērtīgs izejmateriāls, jo tas ir izturīgs pret laika apstākļiem un ir viegli apstrādājams. Dabiskās eļļas, ko satur koks, padara to arī ūdens izturīgu un  ļauj koksnei lieliski pretoties apkārtējās vides dažādajai, arī kaitīgajai, ietekmei. Koks nepakļaujas laika ritējumam, tāpēc ir pazīstams kā Lietaskoku Karalis, to izmanto dzimtas mēbelēm, jahtu apdarei un klājiem, mūžīgam grīdas klājumam.
Dzīvnieku pasaule
Gandrīz visa Taizeme pieskaitāma Indo -Malaizijas zooģeogrāfiskajam apgabalam. Mežos un bambusu audzēs dzīvo visdažādākie dzīvnieki: degunradži, ziloņi, tapīri, tīģeri, leopardi, savvaļas kaķi, vāveres. It īpaši daudz šeit ir mērkaķu. Sastopami ne tikai makakas, bet arī cilvēkveidīgie pērtiķi – giboni. Savannās sastopamas antilopes, aļņi, bifeļi un savvaļas vērši- gauri un bantengi. Visā valstī  gan mežos, gan laukos ir ļoti daudz čūsku, starp tām arī daudzas indīgas, piemēram, milzīgā karaliskā kobra. Daudzveidīga putnu valsts: fazāni, pāvi, papagaiļi, degunradža putns, gārņi un Siāmas dzērves. Upēs – krokodili; sastopamas daudzas zivju sugas (galvenokārt karpveidīgās).
Iedzīvotāji
Pašlaik jau atrasts apstiprinājums tam, ka Taizemes teritorija aptuveni 7 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras bija apdzīvota. Iedzīvotāji šajā reģionā ieradās galvenokārt no ziemeļiem un rietumiem. Seno dienvidaustrumu Āzijas cilšu galvenā nodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tāpat viņi bija guvuši panākumus mākslā un tirdzniecībā. Par senās tajiešu kultūras ietekmi liecina tas, ka ķīnieši metāla apstrādes tehnoloģiju savulaik pārņēma tieši no dienvidaustrumu Āzijas.
Taizemē pašlaik ir pārstāvētas vairākas valodu grupas, visizplatītākās no kurām ir tajieši, laosieši, malajieši,  khmeri un kareni. Lielajās pilsētās ir daudz ķīniešu, bengāļu un farangu (kopējs nosaukums visiem eiropiešu izcelsmes Taizemes iedzīvotājiem). Valsts oficiālā valoda – tajiešu, izplatīta ķīniešu un angļu valoda. Spriežot pēc izkārtnēm, ceļojumu biļeteniem un citiem mazāk svarīgiem objektiem, rodas priekšstats, ka svešvalodu zināšanu progresija šeit veidojas šādi: angļu, ķīniešu, japāņu, vācu. Var iebilst, ka japāniski viss tiek dublets pat Parīzē, bet jāpiebilst, ka Japāna – tas ir Taizemes galvenais tirdzniecības partneris, kas valstij ir pat svarīgāk par tūrismu.
Taizemē ir atzīta ticības brīvība, bet budisms bija, ir un acīmredzami turpinās palikt par valsts vadošo reliģiju. Pašreiz Taizemes iedzīvotāji ir aptuveni 70 mljn. cilvēku, nospiedošais vairākums (95%) ir budistu, jāatzīmē, ka tas ir budisma dienvidu paveids (theravada budisms, Mahajāna budisms, kas izplatīts DA Āzijas valstīs), 3% ir musulmaņu un 1% kristiešu, kas izplatīts starp nacionālajām minoritātēm, kuras apdzīvo galvenokārt Bangkoku un Taizemes dienvidus.
iedzīvotāji - 61,2 mljn.cilvēku (2000.g.)
valoda- tajiešu, angļu, ķīniesu
reliģija - budisti (dienvidu novirziens) - 95%, musulmaņi - 3.8%, kristieši - 0.5%, hinduisti - 0.1%, pārējie - 0.6%. Taizemē pastāv ticības brīvība.
Etniskās grupas - tajieši 75%, ķīnieši 14%, malajieši 3,5%, pārējie: šani, meni, khmeri un kareni.
Valsts kopējais iedzīvotāju skaits - 60,7 mljn.cilvēku
Taizemes īsa vēsture
Taizemes senākā vēsture precīzi nav zināma. Ir zināms tikai kas, ka aptuveni 5 tūkst.gadu atpakaļ uz Korat plato Mekonga līdzenumā (mūsdienu Taizemes ziemeļaustrumi) pastāvēja apmetnes, kuru iedzīvotāji bija sasnieguši samērā lielu meistarību lauksaimniecībā, podniecībā, un it īpaši metālapstrādē: tiek uzskatīts, ka senie ķīnieši pārņēmuši  vara apstrādes tehnoloģiju tieši no šīs senās tautas. Šī senā civilizācija nav atstājusi ne lielus pieminekļus, ne tempļus, neko, izņemot darba instrumentus. Tajieši kā etnoss visdrīzāk cēlušies no Centrālās Ķīnas. Mūsdienu tajiešu senči lēni migrējuši uz teritoriju, kas pašlaik uzskatāma par ziemeļu Taizemi, un 1096.gadā dibināja šeit pirmo tajiešu valstisko veidojumu Phajau. Pēc tam, kad mongoļi iekaroja Ķīnu, tajiešu valsts robežas ievērojami paplašinājās, bet Sukhothas un Lannatai pilsētas (karaliste mūsdienu Taizemes ziemeļu teritorijā) kļuva par nozīmīgākajām šajā reģionā. Pašlaik Centrālās un Dienvidaustrumu Ķīnas provincēs sastopamas etnisko tajiešu seno apmetņu paliekas, kuras veidojušās tautu migrācijas periodā. Tajiešu vēsture ir labāk izpētīta no 1238.gada, kad tika dibināta pirmā zināmā tajiešu valsts – Sukhothai karaliste. Uz šo laika posmu attiecināma budisma kodifikācija tajiešu variantā, kā arī tajiešu rakstības rašanās.
No brīža, kad parādījās rakstība, mēs varam detalizētāk izsekot tajiešu vēsturi. Sukhothai pastāvēja aptuveni 150 gadu, pēc tam tā tika pievienota citai strauji augošai un varenai karalistei Ajuthajai (Ayutthaya).
Ayutthaya periods tajiešu vēsturē ilga četrus gadsimtus, kuru laikā pilnībā izveidojās Taizemes neatkārtojamā kultūra un pārvaldes sistēma. Šajā laikā notika pirmie kontakti ar eiropiešiem.  Tolaik visietekmīgākie reģionā bija portugāļi, no kuriem tajieši aizguvuši ieroču izgatavošanas mākslu. Siāma kļuva par vienu no pirmajām valstīm, kuras nodibināja diplomātiskas attiecības ar eiropiešiem. Paralēli Ayutthaya karalistei, pastāvēja arī karaliste mūsdienu Taizemes ziemeļos – Čiangmaija (Chiang Mai). Abas tās pastāvīgi karoja ar Birmu un Khmeru impēriju. Birmiešu uzbrukums 1569. gadā izvērsās par zaudējumu tajiešiem – tika zaudēta Ajuthajai. Bet galu galā tajiešu princis Naresuan tomēr prata izdzīt iebrucējus no valsts un uzcelt galvaspilsētu no jauna.
Otro reizi Ajuthajai, pilsēta ar attīstītu ekonomiku un kultūru, tika iekarota  1767.gadā. Šoreiz birmieši nodedzināja pilsētu un verdzībā aizveda tūkstošiem cilvēku. Birmiešu kundzība arī šoreiz izrādījās ne pārāk ilga. Ģenerāļa Phya Taksin vadībā birmieši atkal tika sakauti. Par karali pasludināja Phya Chakri, kurš tādā veidā kļuva par pašlaik valdošās Chakri dinastijas dibinātāju. Pēc savas pasludināšana par karali 1782.gadā, karalis pārcēla galvaspilsētu uz Bangkoku, kas atradās 30 km uz dienvidiem no Ajuthajai.
XIX.gadsimtā Siāmai izdevās palikt  neatkarīgai daudzo Eiropas valstu starpā. Ne Francija, ne Lielbritānija, ne kāda cita valsts nespēja kolonizēt Siāmu. No 1809. līdz 1851.gadam karaļu Rama II un Rama III valdīšanas laikā Bangkoka un visa Siāma strauji attīstījās sakarā ar atvērto politiku un starptautisko tirdzniecību. Karalis Mongkut, Rаmа IV (valdīšanas laiks 1851.-1868.) veicināja valsts pārvaldes sistēmas modernizēšanu un paplašināja politiskos kontaktus ar Eiropas lielvalstīm. Viņa pēctecis Rama V Chulalongkorn daudz darīja Siāmas nostiprināšanai, Siāmas kā neatkarīgas valsts uzņemšanai pasaules sabiedrībā. Ramas V valdīšana tiek uzskatīta par nozīmīgāko tajiešu vēsturē – viņš vienīgais pirms sava vārda varēja pievienot „Lielais”. Nākošais karalis turpinaja Ramas V aizsāktās reformas un ieviesa obligātās augstākās izglītības sistēmu.
1932.gada praktiski miermīlīgā revolūcija izmainīja valsts pārvaldes sistēmu un Siāma kļuva par konstitucionālu monarhiju. 1939.gadā Siāma kļuva par Taizemi, kas tulkojumā no tajiešu valodas nozīmē  „brīvo valsts”. Otrā pasaules kara laikā Taizeme neizrādīja pretestību japāņu karotājiem, un tās valdība kļuva par Japānas sabiedroto. Pēc kara pie varas valstī nāca militārā kliķe. 20 gadu laikā Taizeme kļuva par politisko apvērsumu un kontrapvērsumu arēnu, kuras nomainīja reti demokrātiski eksperimenti. 1991.gada februārī militārā hunta gāza valdību, bet 1992.gada maijā demonstrācija, kura beidzās ar asins izliešanu, atjaunoja demokrātiju.
Pašlaik Taizeme ir demokrātiska valsts, kura balstās ne tikai uz atzītiem sabiedriskās dzīves likumiem, bet arī vispārpieņemtām budisma normām. Taizemei nav ilga demokrātijas vēsture, bet tas netraucē tai būt par patiesi brīvu valsti.
Bangkoka
Taizemes galvaspilsētu nodibināja karalis Rama I 1782. gadā. Tā veidojusies uz lēzena līdzenuma Chao Praya upes krastos, dažus kilometrus no tās ietekas Siāmas līcī. Bangkokā atrodas karaliskās ģimenes rezidence, valsts administrācija, valdība. Bangkoka ir valsts tirdzniecības un finansu centrs. Mūsdienīgums un jaunākie tehnoloģijas sasniegumi šeit pastāv līdzās ar dziļām taizemiešu kultūras tradīcijām.
 Kopumā Bangkokā ir ap 400 tūrisma objektu. Interesantākie no tiem, neapšāubāmi, ir 18. gs. celtā Lielā Karaļu pils, tās kompleksā ietilpstošie Smaragda Budas templis, Rītsausmas templis, Marmora templis u.c. Noteikti izmantojiet iespēju pavizināties ar kuģīti pa Bangkoka kanāliem – šī ekskursija sniegs jums neaizmirstamus iespaidus par atsevišķu pilsētas rajonu dzīvi. Ievērības cienīgs objekts ir 283 m augstais Bayoke Sky Tower, augstākā celtne Taizemē. Tajā izvietota viesnīca, bet pēdējā stāvā arī skatu laukums, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz visu Bangkoku.
Pataija
Kādreiz tas bija tikai neliels zvejnieku ciematiņš, taču šodien Pataija ir lielisks kūrorts ar modernām viesnīcām, lieliskiem restorāniem, bāriem un naktsdzīvi. Pašā Pataijas centrā paceļas Dimanta kalns, no kura paveras lieliska panorāma uz visu pilsētu. Pataija ir ideāli piemērota tam, lai no šejienes dotos ekskursijās uz dažādām ievērības cienīgām vietām apkārtnē. Noong Nooch tropiskie dārzi, ķīniešu tempļi un 170 m augsts Budas attēlas (vislielākais Taizemē) – tas viss ir šeit, Pataijas apkārtnē. Tūristiem tiek piedāvātas arī ekskursijas pa džungļiem un izjādes ar ziloņiem. Ūdenssporta mīļotājiem – visplašākās iespējas vizināties ar ūdensslēpēm, ūdensmotocikliem, vējdēļiem, arī nodarboties ar niršanu. Savukārt vakarā ugunīs atmirdz Pataijas Bāru iela un vairāki kuģi – restorāni, kas noenkuroti līcī. Jautrība sit augstu vilni!
Puketa
Puketa tiek saukta par „Siāmas pērli”. Šī ir lielākā Taizemes karalistes sala un viens no ekoloģiski tīrākajiem kūrortiem pasaulē. Sala, kuru ar koninentu savieno tikai dambis, atrodas stundas lidojumā no Taizemes galvaspilsētas Bangkokas. Šajā tropiskajā salā ir vienas no labākajām pasaules pludmalēm - sniegbaltas koraļļu smiltis, kuras apskalo Andamanas jūras zilie ūdeņi Kokospalmu birzis un dārzi, kuros mīt fantastiski tauriņi; krokodilu audzētavas un pērļu fermas. Mierīgas atpūtas tīkotāji šeit var laiskoties klusās pludmalēs un līčos, bet piedzīvojumu meklētājiem tiek piedāvāta peldēšana ar akvalangu, zemūdens makšķerēšāna, vindsērfings, lēkšana ar izpletni un citi sporta veidi.
Koh-Samui
Samui sala piedāvā jums idillisku vienkāršību tālā tropu nostūrī. Šī kūrorta raksturīgākā iezīme ir tā nomaļās, klusās pludmales ar sniegbaltām koraļļu smiltīm, dzidri zilā jūra un koši zaļās kokospalmu plantācijas, un rīsa lauki. Šeit jūs pilnā mērā izbaudīsiet apstākļus, kādos dzīvoja Robinsosns Krūzo, tiesa, atšķirībā no viņa jūs apmetīsieties greznos hoteļos. Tā vien šķiet, ka daba radījusi Samui salu saldai bezdarbībai uz sauszemes un ūdens. Koh Samui onlainā spied šeit
Čiangmaja
Šī ir valsts ziemeļu daļas galvenā pilsēta, kas atroda 700 km no Bangkokas. Čiangmaja ir slavena ar vēsturiskiem 13. gadsimtā radītiem tempļiem, brīnišķīgām kalnu ainavām, tautas svētkiem un vietējo amatnieku izstrādājumiem, interesantām agrāko Tibetas un Birmas klejotājtautu apmetnēm. Šeit var iegādāties lieliskus apgleznotus zīda lietussargus, kokvilnas izstrādājumus, zelta un sudraba rotaslietas. 90 km uz rietumiem no Čiangmajas atrodas Taizemes augstākā kalnu virsotne Dointhanona (8514 pēdas jeb ~ 2838 metri).
Čiangraja
Tā atrodas 785 km no Bangkokas, pašā Zelta Trijstūra – taizemiešu civilizācijas šūpuļa – sirdī. 1238 gadā šeit izveidojās pirmā patiesi neatkarīgā taju karaliste Sukotaja, kuras pastāvēšānas laikā tika radīts taju alfabēts un radās arī tradicionālā taju māksla. Čiangraju ieskauj augsti kalni, kuru nogāzēs atrodas daudzas kalnu cilšu apmetnes.